Jaunumi

2024.gada 5. aprīlī Helsinkos notika Somijas Purvu biedrības rīkotā piektā  Purvu diena. Ar savu darbību biedrība veicina starpdisciplinārus pētījumus Somijas purvos un šo ekosistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Semināra tēma bija saistīta ar purvu izpēti kā vides pārmaiņu  moderatoriem un vides pārmaiņu veicinātājiem. Līdzīga tēma bieži tiek aktualizēta publiskajās diskusijās, un ir steidzami nepieciešamas uzticamas zināšanas par labāko praksi, kas mazinātu purvu degradāciju. Bija lieliski vērot, kā Somijas labākie purvu pētnieki sanāk kopā un apspriež savos pētījumos atrastās perspektīvas. 
Seminārā piedalījās vairāki LIFE PeatCarbon projekta dalībnieki no Somijas Meteoroloģijas institūta, Somijas Dabas resursu institūta un Oulu Universitātes. Džeks Čepmens (Jack Chapman) stenda ziņojumā prezentēja pirmos mērījumus no Matorovansuo purva, kas atrodas Ziemeļsomijā.  Šī teritorija ir LIFE PeatCarbon projekta izpētes vieta. Projekta pirmajā gadā Matorovansuo purvos mērījumi tika veikti pirms purva atjaunošanas pasākumu īstenošanas un vēlāk kalpos kā atsauces dati rezultātu novērtēšanai. Dati ietver, piemēram, siltumnīcefekta gāzu plūsmas mērījumus un purvu veģetācijas analīzi.

Semināra laikā tika konstētas trīs nozīmīgas problēmas: 

• Purvu ekosistēmas ir daudzveidīgas, un to reakcija uz vides pārmaiņām vēl nav pilnībā izprasta, neraugoties uz daudziem lauka pētījumiem un mērījumu kampaņām. Ir jāpieliek lielākas pūles, lai izprastu galvenos procesus dažādos purvos un turpinātu attīstīt uz procesiem balstītus modeļus. Izmantojot uz procesu balstītu modelēšanu, mēs varētu labāk novērtēt purvu apsaimniekošanas liela mēroga ietekmi un scenārijus.
• Liela daļa Somijas purvu ir lielā mērā cilvēka darbības ietekmēti tos nosusinot un nodrošina zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā ekosistēmas pakalpojumus (lauksaimniecībai un mežsaimniecībai). Kā mēs varam saskaņot emisiju samazināšanas mērķus, ekosistēmu saglabāšanu un ekonomiskos ieguvumus no šīm teritorijām? 
• Vairāki komentāri mums atgādināja, ka oglekļa izdalīšanās no kūdras augsnes ir fundamentāli atšķirīgs process nekā tāda paša oglekļa daudzuma uzglabāšana veģetācijā. Dabiski purvi var pastāvīgi uzglabāt oglekli, ja ūdens līmenis purvā tiek turēts virs kūdras slāņiem, savukārt koku biomasā uzglabātais CO2 parasti nonāk atpakaļ atmosfērā gadu desmitu laikā.

Kūdrāju diena sniedza jaunas atziņas un idejas, kas tiks tālāk attīstītas LIFE PeatCarbon projekta laikā. Darbs turpinās!
Teksts: Kielo Isomäki, foto: Tuula Aalto

Purvu atjaunošanas plāns Somijas LIFE PeatCarbon projekta  terotorijām Pallas apgabalā, Välisuo un Matorovansuo purviem (68 ◦ N; 24 ◦ 14 ' E.) tika pabeigts un apstiprināts 2023. gada beigās. To apstiprināja Metsähallitus (Somijas Meža un parka dienests, https://www.metsa.fi/en/), kurš ir atbildīgs par plānotajiem purva atjaunošanas pasākumiem 2024. gadā. Vairāk informācijas LIFE PeatCarbon tīmekļa vietnēs (https://www.peatcarbon.lu.lv/en/project-summary/finland/project-sites).

1. attēls. Purva atjaunošanas teritoriju novietojums un to  sateces baseini. 
Matorova purvs ir atzīmēts ar pelēku pārtrauktu līniju un Välisuo purvs ar sarkanu pārtrauktu līniju.

Abi purvi tika nosusināti 1960-tajos un 1970-tajos gados lai palielinātu mežu platības,. Savukārt teritorijas atjaunošanas mērķis ir atgriezt tai dabiska purva ekoloģiskos apstākļus. 

Šīs lielās purvu platības tika nosusinātas vismaz malās, kas ir ietekmējis purva hidroloģiju un tā veģetāciju arī nenosusinātajā centrālajā daļā. Plānošanas process ietvēra lauka darbus, lai iegūtu pēc iespējas labākas zināšanas, piemēram, par meliorācijas ceļiem un grāvju patreizējo stāvokli. Melnbaltās 1957. gada aerofotogrāfijas ar rupju izšķirtspēju tika izmantotas, lai novērtētu vietu stāvokli pirms susināšanas. Lauka apsekojumiem tika izmantotas arī 1996., 2004., 2012. un 2018. gada aerofotogrāfijas, lai novērtētu vietu dabiskuma stāvokli.

Purvu atjaunošanas plāns ietver pasākumus gan koku atjaunošanai, gan koku novākšanai, atgriežot sākotnējo koku biomasu. Koku novākšanas mērķplāns tiek īstenots 2024. gada ziemā, kad tiks novākta platība ar pundurbērzu Betulu nana. Attēlos redzamie koki, kas saglabājušies no laika pirms purva susināšanas, ir identificējami. Tie atrodas nenosusinātos un nosusinātos priežu sēkļos Matorovansuo purva atjaunošanas rajonā un pundurbērza Betula nana teritorijās.  
Purva hidroloģiskā režīma atjaunošana tiks veikta veidojot grāvju aizsprostojumu (dambji un grāvju aizpildīšana) un ūdens novadīšanu uz purvu.

Pasākuma uzdevums ir atjaunot purva un to dažādo daļu ūdens līdzsvaru pēc iespējas tuvāk tam stāvoklim, kas bija pirms purva susināšanas. Mērķis ir novirzīt ūdens plūsmas uz purvu un tā teritoriju, radot līdzīgus apstākļus kā pirms nosusināšanas. Ūdens plūsmas, kas aizplūst no purva tiks ierobežotas (bet ne pilnībā bloķētas), mēģinot tās virzīt pa tām gultnēm, kas tika izmantotas pirms nosusināšanas. 
Papildus kūdras izmantošanai grāvju aizpildīšanai, no novāktajiem kokiem tiks būvēti dambji, kā arī tiks kombinēta kūdra ar baļķiem. 

2. attēlā - koka aizsprostu (PP), kūdras aizsprostu (TP), grāvju aizpildīšanas (OT) un ūdens novirzīšanas uz kūdrāju (VOS) piemērs Matorova purva dienvidu daļas plānam.

Purva atjaunošana tiek īstenota praksē 2024. gada ziemā un vasarā. Esam atzīmējuši visu teritoriju, kur smago tehniku nevar izmantot, ieskaitot mūsu pastāvīgo novērojumu vietas, kā arī LIFE PeatCarbon monitoringa darbam būvētās dēļu laipas (3.attēls).

 Pēc sniega nokušanas purva hidroloģiskā režīma atjaunošana tiks veikta ar diviem iepriekš minētajiem paņēmieniem: grāvju aizbēršanu (dambji un pildījums) un ūdens novirzīšanu uz purvu.

Foto: Timo Penttilä 

Atsaucoties Īrijas vēstniecības Latvijā uzaicinājumam iepazīstināt Īrijas Zemkopības ministrijas zemes apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības ministri Pipu Haketu (Pippa Hackett) ar purvu aizsardzību un apsaimniekošanu Latvijā, 18. martā Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne vadīja pārgājienu uz projekta izpētes teritoriju  - Cenas tīreli, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija Latvijā. Ekskursijā piedalījās Īrijas vēstniece Latvijā Eimeara Frīla (Eimear Friel), ministres padomnieks Deklans O’Rurke (Declan O’Rourke), privātā sekretāre Džekija Keisija (Jacquie Casey) un Īrijas vēstniecības misijas vadītājs Kris Boile (Chris Boyle), kā arī pārstāvji no Latvijas Zemkopības Ministrijas un SIA “Rīgas meži“. Latvijas Universitāti pārstāvēja LIFE PeatCarbon projekta eksperts ģeoloģijā Dr.geol. Andis Kalvāns un projekta koordinators Pēteris Āboliņš.
Tikšanās laikā LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne iepazīstināja ar Cenas tīreļa bioloģisko daudzveidību, tā lomu klimata regulēšanā, oglekļa piesaistē un globālās sasilšanas mazināšanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta šeit sastopamajam augstajam purvam, kuru izplatība lielā daļā Eiropas cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā ir ievērojami samazinājusies. Līdz ar to Latvijas purviem ir ievērojama nozīme Eiropas kontekstā, tie ir prioritāri aizsargājams biotops Eiropas Savienībā. Arī Latvijā dabisko augsto purvu platība samazinās. Līdz ar to gan Latvijā, gan arī Īrijā aktuāls ir jautājums par purvu atjaunošanas iespējām. Projekta vadītāja Māra Pakalne pastāstīja par projekta pieredzi Cenas tīrelī. Ministri Pipu Haketu īpaši pārsteidza purva atjaunošanas rezultāti Skaista ezera apkārtnē, jo šādu rezultātu viņa nebija vēl redzējusi. Veicot purva aizsardzības pasākumus, tika samazināta purva ekosistēmai neraksturīga ūdens aizplūšana no purva. Tā rezultātā var vērot priežu, kas lielā mērā attīstījās tieši purva susināšanas rezultātā, nokalšana. Tādējādi purvs tuvojas tai sākotnējai, dabiskai situācijai ar nelielu kokaugu segumu. Pie Skaista ezera izraisījās diskusijas, jo Īrijā īpaši aktuāls ir jautājums par purvu atjaunošanu gadījumos, kad tie robežojas ar zemnieku īpašumiem. Atjaunojot purvus, ilgtermiņā samazinās siltumnīcas efekta gāzu emisijas no purviem, jo paaugstinoties ūdens līmenim purvā ieviešanas tam raksturīgie purva augi. Tomēr atjaunot sākotnējo purva veģetāciju un tās struktūru ar atklātā ūdens lāmu, ciņu un ieplaku mikro reljefu ir gandrīz neiespējami. Šie purva apstākļi ir veidojušies gadu tūkstošu gaitā veģetācijas un klimata mijiedarbības rezultātā. It īpaši sarežģīti ir atjaunot purvam raksturīgos apstākļus atklātos kūdras laukos pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, jo mūsdienās klimats nav tik piemērots purvu attīstībai kā tas bija tūkstošiem gadu atpakaļ.
Ejot pa Cenas tīreļa purva laipu, ministre Pipa Haketa ar interesi klausījās par nozīmīgākajiem purva augiem, tajā skaitā sfagniem, kuri ir galvenais kūdras veidotājs. Sarunās ar ministri noskaidrojās, ka lai gan Īrijā un Latvijā ir augstie purvi, tomēr tie ievērojami atšķiras gan klimatisko apstākļu, gan to veidošanās īpatnību dēļ. Ministre pieminēja Klāra purvu (Clara Bog) Īrijā, kur tiek veikti nozīmīgi purva atjaunošanas darbi, novēršot purva eroziju un susināšanas ietekmi, tajā pat laikā sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Šo purvu ir bijusi iespēja apsekot arī LIFE projekta vadītājai Mārai Pakalnei, kas veicināja interesantu pieredzes apmaiņu jautājumos par purvu aizsardzību. Par hidroloģiskajiem pētījumiem Cenas tīrelī pastāstīja projekta eksperts Andis Kalvāns, pieminot arī siltumnīcas efekta gāzu mērījumus Cenas tīreli, kuru veic projekta sadarbības partneris Mežzinātnes institūts “Silava”. Ministrei bija interese arī par sadarbības partneru lomu projektā, kuru skaists sasniedz 12, piedaloties 4 valsītim – Latvijai, Somijai, Vācijai un Dānijai. 
Īrijas lauksaimniecības, zemes izmantošanas un bioloģisko daudzveidības ministre Pipa Haketa atzinīgi novērtēja LIFE PeatCarbon projekta komandas veikumu, projekta pievienoto vērtību dabas aizsardzībā. Ministre minēja, ka viņu īpaši pārsteidza Cenas tīreļa atjaunošanas rezultāti, kā arī plašā dabiskā augstā purva ainava, kuru varēja vērot no skatu torņa.  
Nākošajā dienā pēc pārgājiena uz Cenas tīreli, Īrijas vēstniecības organizētajā pieņemšanā ministre Pipa Haketa izteica lielu pateicību LU PeatCarbon projekta komandai par iespēju doties ekskursijā uz Cenas tīreli un iespēju uzzināt par Latvijas paredzi purvu aizsardzībā un apsaimniekošanā. 
Vairāk par LIFE PeatCarbon projektu var iepazīties www.peatcarbon.lu.lv
Informāciju sagatavoja M. Pakalne, tel. 29511001, e-pasts: mara.pakalne@lu.lv
 

Kā mežsaimniecībai nosusinātu purvu atjaunošana ietekmē oglekļa un ūdens ciklus, veģetāciju un mikroorganismu sabiedrības LIFE PeatCarbon projekta izpētes teritorijās? Tas tiek pētīts projektā, kura lauka darbi pašlaik notiek netālu no Pallas-Yllästunturi nacionālā parka Matorovansuo un Välisuo purvos Somijā.

Purvi ir atkarīgi no mitruma, tāpēc to atjaunošanas uzdevums ir paaugstināt ūdens līmeni atbilstoši dabiskajam. Mērķis ir atjaunot ziemeļu aapa tipa purvu vidi un radīt apstākļus, lai tajā atgrieztos sugu daudzveidība un apdraudētās sugas. Turklāt ūdens līmeņa paaugstināšana ir vitāli svarīga lai novērstu senā kūdras slāņa sadalīšanos un oglekļa izdalīšanos atmosfērā, radot apstākļus jauna kūdras slāņa izveidei, kas varētu uzkrāt oglekli.
Purvu atjaunošanas gaitā, tiek izcirsti daži koki, kuru stumbri un mežizstrādes atlikumi tiek izmantoti grāvju aizsprostošanai. Tas ir atšķirīgi no Metsähallitus ierastās purvu atjaunošanas metodes, kur grāvji tiek aizpildīti tikai ar kūdru. Mērķis ir atjaunot sākotnējo koku blīvumu un saglabāt pazemes ūdeņu plūsmu, kura ir raksturīga ziemeļu aapa tipa purviem. Mežizstrādes kokmateriāli palēnina ūdens plūsmu, un izdalītās barības vielas veicina mikrobu aktivitāti, kas veidos biofiltru un samazinās barības vielu noteci zemāk esošajos ūdeņos. Koksnes biomasa kūdrā palielinās augsnes spēju uzkrāt oglekli.
Purvu atjaunošana ir daļa no Eiropas Savienības finansētā LIFE PeatCarbon projekta, kas tiek īstenots no 2022.-2027. gadam, un to koordinē Latvijas Universitāte. Sadarbības partneri Somijā ir Somijas Meteoroloģijas institūts, Oulu Universitāte un Somijas Dabas resursu institūts, kā arī Metsähallitus, kas veic purvu atjaunošanas pasākumus. Pārējie projekta sadarbības partneri ir no Dānijas, Vācijas un Latvijas.

Oglekļa cikla un veģetācijas izmaiņas noskaidro kopīgos pētījumos

Somijas Meteoroloģijas institūts un Somijas Dabas resursu institūts veic siltumnīcas efekta gāzu bilances mērījumus (oglekļa dioksīds, metāns un slāpekļa oksīds) atjaunojamajās teritorijās pirms un pēc projekta pasākumu īstenošanas. Tādējādi ir iespēja noteikt kvantitatīvo atjaunošanas ietekmi purviem tūlīt pirmajā gadā pēc darbu veikšanas. Nepārtraukti eddi kovariances torņa mērījumi ir viena no siltumnīcas efekta gāzu mērīšanas metodēm. 

"Paredzams, ka purva atjaunošanas pasākumi izraisīs straujas izmaiņas purvu hidroloģiskajā režīmā un siltumnīcas efekta gāzu bilancē, bet veģetācijas izmaiņas kļūs redzamas vēlāk. Somijas Dabas resursu institūts pēta purvu atjaunošanas ietekmi uz veģetāciju un mikroorganismu sabiedrībām šajā teritorijā, mērot tās pirms un pēc atjaunošanas pasākumu īstenošanas. Tālizpētes metodēm ir svarīga loma," saka vecākā pētniece Jenija Hultmane no Somijas Dabas resursu institūta.

Mikroorganismi tiek pētīti, izmantojot precīzas sekvencēšanas metodes, kas sniedz informāciju ne tikai par sugām, bet arī par mikroorganismu funkcionalitāti. Īpaša interese ir par tām funkcijām, kas saistītas ar siltumnīcas efekta gāzu apriti. Siltumnīcas efekta gāzu mērījumi tiek izmantoti, lai veiktu siltumnīcas efekta gāzu bilanču modelēšanu. Somijas Meteoroloģijas institūta pētnieki modelē atjaunošanas ietekmi uz reģiona siltumnīcas efekta gāzu bilanci un kūdras oglekļa uzglabāšanu vairāku desmitgažu nākotnē.

"Simulācijās tiek meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē siltumnīcas efekta gāzu bilanci un augsnes ūdens bilanci un cik ātri kūdra sāk uzkrāties. Uz šiem jautājumiem atbildēs modeļi, kas precīzi raksturo purvu un veģetācijas procesus," stāsta Somijas Meteoroloģijas institūta galvenā pētniece Tuula Aalto.
Pētījums ir daļa no Somijas Meteoroloģijas institūta ilgtermiņa pētnieciskās darbības Pallas apgabalā.

Ūdens cikla noslēpumi tiek pētīti, izmantojot dažādas metodes un tiek kombinēti ar modelēšanu

Oulu Universitātes zinātnieku grupa pēta, kā purvu atjaunošana maina ūdens ciklu šajā apgabalā.
"Kad grāvji ir aizsprostoti, kur noplūdīs kūstošais pavasara ūdens?  Paredzams, ka virszemes ūdeņu plūsmas kļūs vienmērīgākas paaugstinoties gruntsūdeņu līmenim, bet siltumnīcas efekta gāzu emisijas samazināsies. Mēs veidojam modeļus ietekmei sateces baseina robežās, kas atļaus  novērtēt atjaunošanas ietekmi līdz pat 50 gadiem nākotnē," saka doktorante Anna Autio no Oulu Universitātes.
Lai precizētu modeļus, Oulu Universitātes pētnieki veic bezvadu monitoringu. Pavasarī tiek veikta kūdras izpēte izmantojot radaru. Mērījumos nosaka kūdras slāņa biezumu un augsnes struktūru, piemēram, ātri caurlaidīgus smilšu slāņus, lai noteiktu, kur ūdens aiziet vai paliek. Modelēšana tiek veikta tā, lai purva atjaunošanas ietekmi varētu izvērtēt arī citās teritorijās. 
Pētniecība Oulu Universitātes Pallas apgabalā ir daļa no projektiem, kurus finansē Somijas Akadēmija un Eiropas Savienība, kā arī projekts “Digitālie ūdeņi”.
The Matorovansuo and Välisuo purvi  ir viena no vistālāk uz ziemeļiem esošajām purvu atjaunošanas vietām pasaulē, un tās ietekme uz purvu hidroloģiju, siltumnīcas efekta gāzēm, veģetāciju un mikrobiotu turpmākajos gados tiks rūpīgi novērota, veicot pastāvīgos pētījumus.

Vairāk informācija:
Tuula Aalto, Somijas Meteoroloģijas institūta galvenā pētniece, tālr. 029 539 5406, tuula.aalto@fmi.fi
Anna Autio, doktorantūras studente, Oulu Universitāte, Ūdens, enerģētikas un vides inženierzinātņu pētniecības nodaļa, tālr. 045 858 6958, Anna.Autio@oulu.fi
Jenni Hultman, vecākā pētniece, Somijas Dabas resursu institūts, tālr. 029 532 2798, jenni.hultman@luke.fi

Saite uz rakstu somu valodā 

2024. gadā Latvijas Universitātē jau 82. reizi norisinās ikgadējā zinātniskā konference. Tradicionāli konferences darbs tiek organizēts sekciju sēdēs četros zinātņu nozaru blokos, ieskaitot dabas zinātnes, ietverot plašu tēmu klāstu, kas aptver nozīmīgus pētniecības virzienus un inovācijas jomas. 

Konferencē LIFE PeatCarbon projekta komanda iepazīstināja ar savu pētījumu rezultātiem un tālākajiem plāniem. Pirmais ziņojums izskanēja 8. februārī LU Botāniskā dārza Augu selekcijas un introdukcijas sesijā, kas veltīta dzīvo augu kolekciju veidošanas un uzturēšanas problemātikai, augu selekcijas teorētiskiem un praktiski pielietojamiem aspektiem, kā arī augu audu kultūrām, pētījumiem augu fizioloģijā un bioloģiskās daudzveidības. Līga Strazdiņa iepazīstināja ar 2024. gada dzīvotni – Mitrājiem, pie kuriem pieder arī purvi. Pasaules mērogā mitrāju aizsardzību nodrošina Ramsāres konvencija. Eiropas Komisijas LIFE projektu un citu finansējuma programmu ietvaros LU Botāniskā dārza eksperti ir veicinājuši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un degradēto biotopu atjaunošanu četrās starptautiski nozīmīgās Ramsāres teritorijās – dabas liegumā “Ziemeļu purvi”, Engures ezera dabas parkā, Kaņiera ezeram piegulošajā teritorijā, Ķemeru nacionālajā parkā, kā arī augstajā purvā Teiču un Pelečāres purvu kompleksā, kas ir LIFE PeatCarbon projekta teritorija. Projekta ietvaros plānota jaunas Purvu ekspozīcijas ierīkošana LU Botāniskajā dārzā. Tādēļ konferences ziņojumā prezentēti piemēri no citiem pasaules botāniskajiem dārziem, kuros arī ierīkotas līdzīgas ekspozīcijas. Veicinot sabiedrības izglītošanu par mitrājiem un augiem, kas tajos sastopami, tiks uzlabota izpratne par nepieciešamību saudzēt dabas vērtības, kā arī izprast LIFE programmas mērķus.

16. februārī, kad notika notika LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas sēde «Purvu attīstības dinamikas izmaiņas dabas apstākļu un cilvēka darbības ietekmē», kuru organizēja Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Sekcijas sēde veltīta aktuālām purvu attīstības un apsaimniekošanas problēmām.  Programma ietvēra 19. mutiskās prezentācijas un stenda ziņojumu. Tajā diskutēja par cilvēka darbības ietekmēto purvu renaturalizācijas un rekultivācijas iespējām, uzsvēra purvu paleoveģetācijas un purvu ģeoloģiskās izpētes nozīmi demonstrēja imitējošo modeli purvu atjaunošanai, kā arī runāja par paludikultūru audzēšanu. Tika uzsvērts, ka pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi par purvu platību Latvijā, kas norāda uz purvu inventarizācijas nepieciešamību. 

Purvu sekcijas darbā uzstājās 3 LIFE PeatCarbon projekta eksperti. Andis Kalvāns uzstājās ar prezentāciju “Susinātu augsto purvu hidroloģiskā režīma atjaunošanas plānošanas metodika – Lielā Pelečāres purva un Cenas tīreļa piemērs”, pastāstot par purviem raksturīgā hidroloģiskā režīma atjaunošanas plānošanas metodiku PeatCarbon projekta ietvaros. Metodika ietver vienotas GIS datu bāzes izveidošanu, iekļaujot gan dažādus esošos datu avotus, piemēram, ģeoloģiskās, topogrāfiskās un biotopu kartes, gan arī projekta izpētes ietvaros radītos datu slāņus – precizētais susināšanas grāvju tīkls, grāvju stāvokļa un nogulumu sastāva lauka novērojumi un ģeoreferencētu foto arhīvs. Nākamajā darba etapā tika automātiski identificētas iespējamās aizsprostu vietas uz visiem dabas liegumu teritorijā konstatētajiem grāvjiem. Tālāk ekspertu hidroloģijas, biotopu un būvniecības eksperti kopīgās sapulcēs izvērtēja pieejamo informāciju un identificēja grāvju sistēmas, kur aizsprostu izbūve būs visefektīvākā. 

Par hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem ziņoja Andrejs Timuhins “Cenas tīreļa un Lielā Pelečāres purva hidroģeoloģiskā modelēšana aizsprostu ierīkošanas ietekmes novērtējumam”, pastāstot par hidroģeoloģiskā modeļa uzbūvi, pamatoja matemātiskā modeļa un parametru izvēli. Trīs slāņu modeļa pamatā ir MODFLOW programmatūra. Modelēšanas rezultātā ir iegūts nestacionārais ūdens līmenis abiem purviem laika posma no 2008. līdz 2018. gadam scenārijam ar neaizdambētiem un ar aizdambētiem kanāliem. Tika analizēta aizsprostu ierīkošanas ietekme uz ūdens līmeni. Neskatoties uz to, ka analīze balstās uz nekalibrēta modeļa rezultātiem, modelis kvalitatīvi pareizi attēlo dabiskus procesus purvos un ļauj novērtēt dambju ierīkošanas ietekmi. Apspriežot modeļa rezultātus ar kolēģiem, modelēšanas grupa gatavo jauno modeli, kurā būs novērstas dažas nepilnības un precizēs jauna modeļa parametrus uz novērojumiem purvos.

Par projekta purvu veģetācijas pētījumiem purvu sekcijā uzstājās projekta vadītāja Māra Pakalne “Purvu veģetācijas izmaiņas Sudas-Zviedru purvā pēc apsaimniekošanas pasākumu veikšanas”. Purva izpēte uzsākta iepriekšējā LIFE Wetlands projektā LIFE13 NAT/LV/000578 «Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā». 

Sudas-Zviedru purvā, kura platība  sasniedz 2575 ha veikta hidroloģiskā un purva veģetācijas izpēte, ierīkoti purva veģetācijas monitoringa parauglaukumi 2015. gadā.  Lai uzlabotu purva hidroloģisko situāciju, 2017. gadā stabilizēts purva hidroloģiskais režīms, uzbūvējot 67 kūdras vai koka aizsprostus. Purva veģetācijas monitorings veikts 2015., 2016., 2018., 2020. un 2023. gadā pirms un pēc ūdens līmeņa paaugstināšanas. Nākošajā veģetācijas sezonā pēc ūdens līmeņa stabilzēšanas, varēja vērot purva augu ieviešanos, tajā skaitā garsmailes sfagna Sphagnum cuspidatum. Atkārtotie purva veģetācijas monitoringa rezultāti 2023. gadā parādīja, ka susināšanas ietekmētajās daļās ieviešas mitrummīlošās augu sugas, tajā skaitā rasenes Drosera rotundifolia, baltmeldri Rhynchospora alba, dzērvenes Oxycoccus palustris un citas augstajam purva raksturīgās augu sugas, tomēr vēl 5 gadus pēc aizsprostu būves purva vegetācija susināšanas vietās atšķiras no dabiskās purva veģetācijas. Sudas-Zviedru purvā tieks veikts arī siltumnīcas efekta gāzu monitorings.
Piedalīšanās LU zinātniskajā konferencē ir lieliska iespēja dalīties ar savām pētījumu atziņām, lai turpinātu iesāktos pētījumus LIFE PeatCarbon projektā.

Foto: Māra Pakalne, Līga Strazdiņa
 

Mitrāji ir nozīmīga Latvijas dabas sastāvdaļa un ir izraudzīta par Latvijas 2024. gada dzīvotni.

Ik gadu Latvijas dabas fonds izvēlas kādu sugas pārstāvi vai dzīvotni, kam pievērst sabiedrības pastiprinātu uzmanību. Tas tiek darīts gan lai aktualizētu kādu, ar šo sugu saistītu, problēmu, gan lai izglītotu sabiedrību par mazāk zināmām dabas vērtībām. 

Mitrāji – tas ir vesels dabas dzīvotņu komplekss – pārmitras vai regulāri applūstošas pļavas un meži, zāļu, pārejas un augstie purvi, aizaugoši ezeri un citas mitras vai ar seklu ūdeni klātas vietas. 

Ar 2. februāri, kad tiek svinēta Pasaules mitrāju diena, uzsākam mitrāju saglabāšanas un atjaunošanas mēnesi. 2024. gada mitrāju mēnesī  uzsvars tiek likts uz tūlītēju nepieciešamību rīkoties un atjaunot mitrājus visā pasaulē, jo pēdējo 50 gadu laikā pasaulē kopumā izzuduši vairāk nekā 35% mitrāju, kuru skaits samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži.

Sugu daudzveidības ziņā mitrāji ir ļoti bagāta un unikāla pasaule, taču maz izzināta un sabiedrības lielākajā daļā ne visai populāra kā tūrisma vai atpūtas vieta. Viens no iemesliem ir to nepieejamība. Grūti iedomāties, ka kāds, izņemot dabas speciālistus, apzināti dotos pastaigā pa applūdušu pļavu, bristu purvā vai dūņainā un niedrēm aizaugušā seklā ezerā, lai tikai pavērotu kādas augu vai kukaiņu sugas tur mīt.  

Tādēļ ekspertiem šogad būs  iespēja parādīt cik skaista un pievilcīga šī pasaule var būt pacietīga un zinātkāra skatītāja acīm, kā arī uzzināt - cik vērtīga ir šī dzīvotne un cik noderīga dabas procesu normāla režīma nodrošināšanā. Kas vērtīgs šajās cilvēka dzīvei, atpūtai un saimnieciskajai darbībai it kā tik nepiemērotajās vietās? Pirmkārt jau mitrāji ir dabiska plūdu regulēšanas sistēma. Tie sevī uzņem lieko palu ūdeni un vēlāk pamazām to atkal izdala apkārtējā vidē. Mitrāji ir ļoti piemērota vide caur ceļojošiem putniem, jo pasargā tos no traucējuma un nodrošina ar barību. Šeit sastopama arī ārkārtīgi plaša sugu daudzveidība, jo dzīvotne piemērota gan sauszemes, gan ūdens sugām. 

Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kuri ir novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Lubāna mitrāju komplekss, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Kaņiera ezers,  Papes mitrāji un Engures ezers. 

Arī LIFE PeatCarbon projekta izpētes teritorija ir viena no Latvijas Ramsāres vietām – Lielā Pelečāres purva dabas liegums, kurš atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā. Tas ir augstais jeb sūnu purvs, kura platība sasniedz 5683 ha, kurā sastop arī Deguma ezeru. Purvā dominē ciņu mikro reljefs ar ieplakām, lāmām un slīkšņām, bet malās vērojama grāvju sistēmu radītā susinošā ietekme, kuru plānots novērst īstenojot purva aizsardzības pasākumus. 

Projekta pasākumi Lielajā Pelečāres purvā ir saistīti ar mitrāju ievērojamo nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie piesaista oglekli. Nosusinot mitras pļavas, veidojot plašus meliorācijas tīklus, intensīvi apstrādājot kūdras purvus, ogleklis atbrīvojas un nokļūst atmosfērā, siltumnīcas efektu izraisošu gāzu veidā, kas, kā zināms, negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas. 

Lai tuvāk iepazītos ar iepriekš minētajām vērtībām, ir vērts doties dabā speciālista pavadībā. Ir iespējas izmantot jau esošo izveidoto tūrisma infrastruktūru – laipas, putnu novērošanas torņus, labiekārtotās atpūtas vietas, piemēram, Teiču purva laipu un torni. Šis noteikti ir piedzīvojums, kas jūs aizvedīs ārpus ierastās komforta zonas, taču sniegs arī neizsakāmu estētisko baudījumu.  

Foto: Māra Pakalne, Aivars Petriņš, Diāna Nemme

Atzīmējot 2024. gada Pasaules mitrāju dienu, kuras tēma ir "Mitrāji un cilvēka labklājība", mūsu daudznacionālā projekta komanda dalījās ar saviem personīgajiem un nacionālajiem stāstiem par purviem. Šajā procesā atklājām, ka gan Somijas, gan Latvijas purvi  ir apvīti ar folkloras plīvuru, kas ilustrē to noslēpumainās, skaistās un draudīgās īpašības.

Vēsturiski gan Somijā, gan Latvijā ogu vākšana purvos lauku iedzīvotājiem bija svarīgs iztikas avots. Lai gan ogas reti bija vienīgais ienākumu avots, to raža izrādījās gaidīts finansiāls atbalsts un C vitamīna avots. Atkarībā no gadalaika un vietas tās bija mellenes, brūklenes, lācenes vai dzērvenes. Tika iesaistīta visa ģimene, rīkotas sacensības, lai mudinātu pat mazākās rociņas ātri novākt ogas, kam sekoja ievārījuma gatavošana un siltas tējas tase. Tāpēc ogošana daudziem ir galvenā bērnības atmiņa.

Atklājot purvu  nozīmi, somu valodā tiem ir vairāki vārdi un tie atkarīgi ar purva veģetācij veidu.. Turklāt Latvijā un Somijā daudz folkloras ir saistītas ar purviem. Tieši pateicoties noslēpumu plīvuram ap purvu ekosiststēmām, tie ir mazāk piesaistījuši cilvēkus kā atpūtas vietas.  Tomēr ir notikusi purvu saimnieciskā  izmantošana,  daļa ir to pārveidoti par viegli apstrādājamu zemi - nosusinātu lauksaimniecībai vai koksnes ražošanai.

Ne zemi, ne ūdeni, bet tieši purvus cilvēki ir centušies ievietot it kā kastē. Purvi nereti izraisa bailes - šķiet, ka to mainīgās dabas dēļ, tā ir arī samērā  bīstama vide. Un tā ir taisnība, purviem  ir savas problēmas. Piemēram, vācot ogas, var viegli apmaldīties, jo purva ainavā orientēties var izrādīties grūti. Turklāt purvā ir purva akači un slīkšņas - pa kuriem brienot, nav viegli spriest par to dziļumu, un pastāv arī risks iegrimt purva slīkšņās.

Šīs purva briesmas purvos atspoguļojas stāstos, kas tiek stāstīti, lai bērnus atturētu turp doties. Purvi folklorā ir mājvieta raganām un pašam velnam. Latvijā, piemēram, var atrast "Purva Velnezeru" un "Raganu purvu", bet somu folklorā tie tiek uzskatīti par vārtiem uz aizsaules pasauli. Līdz ar to purvu  ezeri varētu aizvest uz pazemes pasauli, tāpēc tie ir biedējoši un no tiem ir jāizvairās.

Tā kā purvi ir visizplatītākā vieta, kur mīt maldugunis (pazīstams arī kā ignis fatuus), tas maz palīdz mazināt šo stāstu izplatību. Runā, ka malduguņu  mirgojošā liesma aizved cilvēkus līdz dārgumiem, naktī aizvilinot viņus uz purvu. Lai gan mirgojošās gaismas parādīšanos skaidro kā dabas parādību, ko izraisa metāna izplūde, visbiežāk to saista ar spokiem, fejām un elfiem. Tas vēl vairāk pastiprina mistisko auru, kas jau tā piemīt lielākajai daļai purvu .

Mainoties purvu  lomai lielākajai daļai cilvēku tie vairs nav iztikas avots, Ir mainījies arī to tēls cilvēku  apziņā. Tās vairs nav grūtību pārvarēšanas, ģimenes pulcēšanās vai jaunības sacensību vietas. To sarežģītā reljefa, odu klātbūtnes  un acīmredzamu apskates objektu trūkuma veicināti, stāsti par purviem kļuva izplatītāki nekā tiešajā saskarsmē pieredzētais. Pateicoties to drūmajam tēlam un pragmatiskajam stabilas pamatnes  trūkumam, purvi  Eiropā purvi  ir vieni no mūsu pēdējām cilvēka darbības neskartām vietām.

Tādējādi nesen atklātā purvu  nozīme  kļūst arvien atpazīstamāka pasaulē, kas griežas arvien straujāk, un troksnis mūs sasniedz it kā no jebkuras vietas, bet purviem  ir izdevies saglabāt dabas sajūtu  un klusumu. Ieejot purvā, tieši trokšņua trūkums ir tas, kas ir visvēlamākais. Atšķirībā no citām ekosistēmām, purvu iemītnieki ir klusi un uzmanīgi staigā pa purvu, piemēram, briedis būs redzams ilgi pirms dzirdams. Purvi piedāvā klusumu, ko lielākā daļa cilvēku pazīst tikai no sen aizgājušiem stāstiem. Apmeklējot tos, var aizbēgt no ikdienas steigas - un atjaunot saikni ar dabu, kas, lai arī mainījusies, joprojām glabā pagātnes stāstus. Iespējams, ka tieši tāpēc, ka vairumā purvu  laiks rit citādi - sfagni ik gadu pieaug par 1 cm, un to mumificējošās īpašības ir labi zināmas -, mūsdienās tās tiek novērtētas tikai veco purvu dēļ.

Foto: Māra Pakalne

2023. gada 4. decembrī notika LIFE PeatCarbon projekta Konsultatīvās padomes sanāksme, kurā piedalījās 33 dalībnieki. Tai sekoja projekta Zinātniskās grupas tikšanās ar 29 dalībniekiem. Sanāksmes (sanāksmes programma) norisinājās gan klātienē LU Zinātnes mājā, gan arī tiešsaistē. 

Konsultatīvās padomes sanāksmi atklāja LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Dr.biol. Māra Pakalne no Latvijas Universitātes (LU) iepazīstinot klātesošos ar LIFE PeatCarbon projekta aktivitāšu rezultātiem Latvijā. Pēc tam Rūta Abaja no Vides risinājuma institūta pastāstīja par attālās izpētes gaitu. Nākamā uzstājās LIFE projekta Somijas nacionālā koordinatore Tuula Alto, iepazīstinot ar projekta pasākumiem Somijā. Turpinājumā Dr. biol. Līga Strazdiņa no LU informēja par purvu hidroloģiskā režīma atjaunošanas plāniem Cenas tīrelim un Lielajam Pelečāŗes purvam. Savukārt ar Somijas pieredzi Purvu apsaimniekošanas plānu sagatavošanā dalījās projekta eksperte Jenni Hultmann. Tālāk sekoja informācija par projekta komunikācijas pasākumiem. Ar tiem iepazīstināja projekta vadītāja Dr.biol. Māra Pakalne un projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Nemme, kā arī Leticia Jurema no NABU un Igors Semjonovs no “EthnoExpert”.  Sanāksmi noslēdza  NABU koordinators Marvins Gabriels ar stāstījumu par LIFE Multi Peat monitoringa aktivitātēm un rezultātiem. 

Zinātniskās grupas sanāksmi atklāja Dr.biol. Māra Pakalne, piesakot Jack Chapman no Somijas Metereoloģiskā institūta un Hannu Marttila no Oulu Universitātes, kuri pastāstīja par siltumnīcas efekta gāzu (SEG) mērījumiem un hidroģeoloģiskiem pētījumiem Somijā. Ar Latvijas pieredzi SEG mērījumu veikšanā dalījās Andis Lazdiņš no  Latvijas valsts mežzinātnes institūta “SILAVA” . Par purvu veģetācijas un attālās izpētes rezultātiem Somijā pastāstīja Aleksi Räsänen no LUKE. Pēc tam pieredzē dalījās Dr.geol. Andis Kalvāns, kuram bija kopīga uzstāšanās ar Dr.geol. Aiju Dēliņu un Kondrātu Popovu no Latvijas Universitātes par purvu hidroģeoloģiskajiem pētījumiem Latvijā. Tai sekoja Ulda Bethera, Andreja Timuhina un Jura Seņņikova no Latvijas Universitātes prezentācija par hidroģeoloģisko modelēšanu Latvijā.  Aija Vanaga no “Baltijas krastiem” pastāstīja par ekosistēmu pakalpojumu monitoringa metodiku.  Nobeigumā Marzenna Rasmussen no AMPHI  aicināja uz pieredzes apmaiņas braucienu Dānijā   2024. gadā".  

Vairāk par LIFE PeatCarbon projektā paveikto variet lasīt šeit.

Foto: Māra Pakalne, Diāna Nemme 

2023. gada 29. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) telpās norisinājās RTU VASSI un Eiropas Komisijas Taisnīgās pārkārtošanās platformas organizētā konference “Labie piemēri kūdrāju atjaunošanā” par vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanu.  

Pasākumā piedalījās Eiropas Komisijas, konsultāciju uzņēmuma COWI, Starptautiskās kūdras asociācijas un Starptautiskās kūdras biedrības pārstāvji un pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Valsts mežiem, Latvijas Kūdras asociācijas, Vidzemes plānošanas reģiona, kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem un citas ieinteresētās puses. LIFE PeatCarbon projektu pasākumā pārstāvēja projekta nacionālais koordinators Pēteris Āboliņš, Dr.geol. Andis Kalvāns, sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Nemme un projekta vadītāja Dr.biol. Māra Pakalne, kura pasākumā uzstājās ar prezentāciju, pastāstot par LIFE PeatCarbon projekta ietvaros padarīto, sasniegumiem, izaicinājumiem un jaunumiem.  

Vietējie un starptautiskie nozares eksperti konferencē dalījās atziņās par emisiju mērījumiem un vēsturisko kūdras ieguves vietu degradācijas novērtēšanu. 

Šī konference deva iespēju satikties un diskutēt nozares profesionāļiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu ilgtspējīgu atjaunošanu kā arī uzsvēra kopīgu centienu nepieciešamību ilgtspējīgu atjaunošanas stratēģiju izstrādē un ieviešanā dzīvē. 

Vairāk par konferenci variet lasīt šeit. 

Foto: Diāna Nemme

2023. gada 3. novembrī norisinājās septītā Latvijā notiekošo LIFE programmas projektu tikšanās. Pasākuma mērķis bija informēt dalībniekus par Latvijas LIFE projektu jaunumiem, plānotajām aktivitātēm un izaicinājumiem, kā arī dalīties pieredzē un pārrunāt aktuālus jautājumus, kas saistīti ar LIFE programmas projektu īstenošanu. 

Pasākumā piedalījās 31 pārstāvis no 9 Latvijas LIFE projektiem. LIFE PeatCarbon projektu pārstāvēja Māra Pakalne, Pēteris Āboliņš, Diāna Nemme un Andis Kalvāns.  

Pirmajā daļā dalībnieki devās 2 ekskursijās - uz dabas parku “Ragakāpa” un Kaņiera ezeru Ķemeru nacionālajā parkā, kur LIFE-IP LatViaNature projekta pārstāvji iepazīstināja ar kāpu, pļavu un kaļķaino zāļu purvu apsaimniekošanas pasākumu rezultātiem. 

Sanāksmes otrajā daļā Latvijas LIFE projektu pārstāvji dalījās pieredzē par savu LIFE projektu rezultātiem. Par LIFE PeatCarbonprojekta aktualitātēm pastāstīja projekta vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne. Prezentācijām sekoja jautājumi un diskusijas. 

Vairāk par pasākumu variet lasīt šeit.

Foto: Diāna Nemme

Sēlija var lepoties ar vairākiem izciliem purviem, un viens no tiem ir arī Rožu purvs (aizņemtā platība 1010,2 ha) jeb kā vietējie to dēvē – Pliksnis jeb Ošānu purvs. Tam jau kopš 1987. gada ir piešķirts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss, jo 9-10 tūkstošu gadu laikā šeit izveidojies dabisks augstais purvs, kurā sastopamas >30 retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Tomēr pagājušā gadsimta otrajā pusē teritorijas D, DR un R malā izveidots meliorācijas grāvju tīkls, lai veicinātu koku augšanu. Nosusināšana nelabvēlīgi ietekmējusi arī sūnu purva biotopu, tādēļ laikā no 2010.-2013. gadam šeit īstenots Eiropas Komisijas LIFE Projekts “Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā” (“Augstie purvi”, LIFE08 NAR/LV/00049, ). 

Lai uzlabotu Rožu purva hidroloģisko situāciju, 2012. gadā šeit darbojās ekskavatori un uz meliorācijas grāvjiem uzbūvēja 59 kūdras aizsprostus, kas vēl joprojām veiksmīgi aptur ūdens aizplūšanu no purva. Purva hidroloģiskā režīma atjaunošana veikta 235 ha platībā. 

Lai iepazītos ar Rožu purva hidroloģiskā režīma stabilizēšanas rezultātiem, 2023. gada 1. novembrī 10 pārstāvji no A/S “Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales reģiona un 5 pārstāvji no LIFE PeatCarbon projekta devās kopīgā teritorijas apsekojumā. Bija novērojams, ka 11 gadu laikā kopš hidroloģiskā režīma atjaunošanas senāk funkcionējošie samērā dziļie un platie nosusināšanas grāvji ir pildīti ar ūdeni, tajos ieviešas garsmailes sfagns Sphagnum cuspidatum, kā arī grāvju tuvumā novērojama pārpurvošanās. Tā kā grāvjos un to tuvākā apkārtnē ir paaugstinājies ūdens līmenis, norit koku un krūmu kalšana grāvju malās, un to vietā blīvi saaugušās dzērvenes Oxycoccus palustris, vaivariņi Ledum palustre, makstainās spilves Eriophorum vaginatum un sfagni Sphagnum spp. Ne tikai grāvju malas, bet arī vieta, kur I Pasaules kara laikā veda kara ceļš, vēlāk arī ziemas ceļš vietējiem iedzīvotājiem purva šķērsošanai ZR virzienā, nu ir apaugusi ar purva augiem un pakāpeniski zem tiem pazūd cilvēka darbības rezultātā veidotie traucējumi purva tālākai dabiskai attīstībai. 

Vairāk informācijas par Rožu purvu var uzzināt: 

Grāmata “Augsto purvu apsaimniekošana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijā”;  

Rožu purva buklets;  

LIFE projekta “Augstie purvi” mājaslapa.

Foto: M. Pakalne, D. Nemme, A. Slišāns

Ir noslēdzies 2023.gada purva veģetācijas monitorings. Lai raksturotu augu sugu sabiedrības LIFE PeatCarbon projekta teritorijās Latvijā veģetācijas sezonā ierīkoti monitoringa parauglaukumi. Monitorings veikts laikā no jūlija līdz oktobrim, ierīkoto parauglaukumu skaits: Lielajā Pelečāres purvā - 33, Cenas tīrelī - 29, Melnā ezera purvā – 9 un Sudas-Zviedru purvā – 20 parauglaukumi.

Monitorings veikts, lai novērotu purvu stāvokli pirms un pēc hidroloģiskā līmeņa stabilizēšanas. Purva ekosistēmas atjaunošanās process parasti ir ilgtermiņa, un novērojumi var iekļaut dažādus savstarpēji saistītus indikatorus – piemērotus fizikālos un barības vielu apstākļus, sugu sabiedrības, purva topogrāfisko struktūru daudzveidību un funkcionalitāti. Veģetācijas atjaunošanās procesu ietekmē ne tikai purva hidroloģiskais stāvoklis, bet arī kūdras un ūdens kvalitātes dinamika. Tādēļ viena indikatora novērojumi ir nesaraujami saistīti ar citiem.

Latvijā tradicionāli dažādos pētījumos izmanto augu sugu uzskaiti un projektīvā seguma novērtēšanu noteikta lieluma parauglaukumos, kas izvietoti grupās vai transektēs. Projektā parauglaukumu ierīkošanas vietas izvēle balstīta uz atjaunošanas pasākumu vietām gar senāk aizsprostotajiem vai plānotajiem grāvjiem un dažādā attālumā no tiem, kā arī saistīti ar hidroloģiskā režīma monitoringa un siltumnīcefekta gāzu mērījuma vietām. Parauglaukumu lielums, skaits, transektu garums un to skaits variē un ir vietai specifisks. Projektā katrā 1*1 m vai Ø 50 cm apļveida parauglaukumā veikta visu konstatēto sugu uzskaite un to projektīvā seguma novērtēšana pa stāviem: sūnu un ķērpju stāvs (E0); lakstaugu stāvs (E1); krūmu stāvs (50 cm – 5 m) (E2); zemo krūmu stāvs (Ezk); koku stāvs (koki augstāki par 5 m) (E3). Atsevišķi piezīmēs norādīta kaltušo koku klātbūtne, nobiru platība, atklāta ūdens vai atklātas kūdras platība, deguma pazīmes utt.

Trīs projekta teritorijās veģetācijas monitorings veikts jau senāk, kad tajās atjaunots hidroloģiskais režīms, t.i., Cenas tīrelī 2005. gadā ierīkoti 32 pastāvīgie parauglaukumi un atjaunošanas pasākumi veikti 2006. gada ziemā; Melnā ezera purvā 2011. gadā aprakstīti 33 parauglaukumi un dambji ierīkoti 2012. gadā; Sudas-Zviedru purvā 2016. gadā ierīkoti 60 parauglaukumi un atjaunošanas pasākumi veikti 2017. gada ziemā. Daļa no senajiem parauglaukumiem atkārtoti apsekoti arī šogad, lai novērotu sugu sastāva izmaiņas 17, 11 un 6 gadus pēc hidroloģiskā režīma atjaunošanas.

Sekojot “indikatorsugu” aizņemtajai platībai parauglaukumos vairāku gadu garumā, var prognozēt veģetācijas atjaunošanās sekmes pēc hidroloģiskā stāvokļa stabilizēšanas. Kā rāda iepriekš Latvijā un citur veikto pētījumu rezultāti, jau nākamajā aktīvajā veģetācijas sezonā pēc ūdenslīmeņa stabilizēšanas meliorācijas grāvjos sāk ieviesties sfagni, galvenokārt garsmailes sfagns Sphagnum cuspidatum un krasta sfagns S. riparium, ja tie teritorijā ir bijuši sastopami arī iepriekš un sugu diasporām jaunradītie vides apstākļi ir labvēlīgi, lai izplatītos. Savukārt, atjaunotajā teritorijā ap grāvjiem 5-10 m un lielākā attālumā kūdras virsma samitrinās pakāpeniski un izmaiņas veģetācijas noris ievērojami lēnāk, tikai vairāku gadu gaitā. Galvenie indikatori, ko izmanto augstajos purvos, lai izvērtētu atjaunošanās sekmes, ir sila virsis Calluna vulgaris (sagaidāma sīkkrūma pastiprināta kalšana), ciņus veidojošo sfagnu sugu platības palielināšanās (galvenokārt vidējais sfagns S. medium un brūnais sfagns S. fuscum), ieplaku sugu platības palielināšanās (sugas no S. recurvum grupas, kā arī smalkais sfagns S. tenellum), parastā baltmeldra Rhynchospora alba būtiska platības palielināšanās. Ja novēro tādu sugu kā parastā niedre Phragmites australis un zilganā molīnija Molinia caerulea ieviešanos, tas norāda uz purvam nelabvēlīgiem apstākļiem

Visi parauglaukumi tiks atkārtoti apsekoti pēc atjaunošanas pasākumu veikšanas, kā arī tuvojoties projekta izskaņai 2026. gadā.

Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā oktobrī paralēli veģetācijas monitoringam raksturotas augu sabiedrības vēl attiecīgi 33 un 39 parauglaukumos, lai veiktu netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, izmantojot t.s. GEST metodiku. Projekta aktivitāte tiek realizēta, sadarbojoties Latvijas Universitātei ar Vides risinājumu institūtu.

Foto: Līga Strazdiņa, Māra Pakalne

2023. gada 6. oktobrī, nozīmīgākā biznesa tehnoloģiju notikuma “RIGA COMM 2023” Latvijā ietvaros, LIFE PeatCarbon projekta ilgtspējas vadītājs Igors Semjonovs (SIA “EthnoExpert”)  piedalījās un vadīja galvenās skatuves paneļdiskusiju par tēmu “DIGITALIZĀCIJA KĀ ILGTSPĒJĪGAS NĀKOTNES CEĻŠ”. 

“RIGA COMM 2023” šogad tikās 2584 tehnoloģiju un biznesa profesionāļi no 30 valstīm, lai dalītos jaunākajās biznesa tehnoloģiju tendencēs, dibinātu jaunas partnerattiecības un sadarbotos ar nozares ekspertiem. 215 eksperti no 18 valstīm, kas ir rekordliels runātāju skaits, dalījās savā pieredzē. 

Paneļdiskusijā “DIGITALIZĀCIJA KĀ ILGTSPĒJĪGAS NĀKOTNES CEĻŠ” pulcējās augsta līmeņa vadītāji un profesionāļi, kas pārstāvēja dažādas jomas. Finanšu nozari pārstāvēja Irina Kuzmina, kas ir “Swedbank” Baltijas banku korporatīvo segmentu vadības Ilgtspējas jomas vadītāja. Atziņās par augsto tehnoloģiju inovācijām un IT tirgu dalījās Ove Muuks, kas ir globālās pielāgotās programmatūras izstrādes un konsultāciju partneris “Helmes Group”, un Andrejs Mlijevskis, kas ir Eiropas Saules paneļu un bateriju ražotāja “SoliTek” biznesa attīstības vadītājs. Anete Garoza, “1MTN” līdzdibinātāja, projektu attīstītāja dabā balstītiem risinājumiem oglekļa piesaistei Āfrikā, pauda klimata konsultāciju redzējumu. Vadošais pētnieks Dainis Jakovels no nodibinājuma “Vides risinājumu institūts”, stāstīja par akadēmisko zināšanu integrēšanu uzņēmējdarbības praksē. 

Šis ekspertu kopums ļāva padziļināti izprast ilgtspējības jautājumus, ņemot vērā galveno ieinteresēto personu grupu skatījumu. Kopīgu vērtību un redzējuma atrašana starp šīm grupām visas diskusijas laikā simulēja veiksmīgu partnerības modeli ilgtspējīgiem klimata risinājumiem, izmantojot mūsdienīgās tehnoloģijas. 

Pašlaik pasaule saskaras ar digitalizācijas uzplaukumu, kas virza transformējošas pārmaiņas, tādēļ diskusija izvērtās ap jautājumiem par to, kā laist tirgū tehnoloģiskās inovācijas ilgtspējīgai nākotnei un kādas ir perspektīvas pievienotās vērtības projektu radīšanai dabas aizsardzībai, klimata pārmaiņu mazināšanai un sabiedrības attīstībai. 

LIFE PeatCarbon projekts tika demonstrēts kā viens no piemēriem, kas varētu kalpot kā paraugs. Igors Semjonovs no SIA "EthnoExpert" un Dainis Jakovels no “Vides risinājumu institūta” iepazīstināja ar to, kādas inovatīvas tehnoloģijas plānots izstrādāt LIFE PeatCarbon projekta ietvaros, konkrētāk, ar attālās izpētes datos balstīta SEG emisiju novērtēšanas un modelēšanas rīka izstrādi, kuru pielietot purvu atjaunošanas sekmju novērtēšanā. Šis rīks jeb datu analīzes algoritms SEG novērtēšanai paredzēts lietošanai ne tikai konkrētām projekta teritorijām, bet tālāk pārnesams un pielietojams citām purvu teritorijām Baltijas jūras reģionā.  

Dalība “RIGA COMM 2023” ļāva LIFE PeatCarbon projekta pārstāvim Igoram Semjonova nodibināt jaunus sakarus biznesa aprindās, veidojot labas perspektīvas projekta rezultātu ilgtspējībai  un augstvērtīgumam. 

“RIGA COMM” ir ikgadējs biznesa un IT pasākums, kura ietvaros dalībnieki var uzzināt vairāk par jaunākajām tehnoloģijām, rīkiem biznesa attīstībai un digitalizācijai. Pasākums pulcē biznesa resursu, dokumentu pārvaldības, cilvēkresursu vadības un drošības sistēmu izstrādātājus un izplatītājus, mākoņa, interneta un digitālā mārketinga pakalpojumu sniedzējus, tīmekļa risinājumu un mobilo lietotņu izstrādātājus, kā arī IKT ražotājus, kas piedāvā gatavus un pielāgotus risinājumus dažāda lieluma un jomu uzņēmumiem, kā arī pašvaldību iestādēm un organizācijām, lai paaugstinātu to efektivitāti.  

10. Pasaules ekoloģiskās atjaunošanas konference (SER 2023)  norisinājās laikā no 2023. gada 26. līdz 30. septembrim Dārvinā, Ziemeļaustrālijā. Tajā piedalījās 1000 dalībnieki no 80 valstīm, pārstāvot dažādas nozares, tajā skaitā dabas un sociālās zinātnes, kā arī vides inženierzinātnes un dabas resursu apsaimniekotājus. Konferenci organizēja Ekoloģiskās atjaunošanas biedrība.

SER 2023 Pasaules ekoloģiskās atjaunošanas konferencē piedalījās profesionāļi un studenti, kuru darbs un interese ir saistīta ar ekosistēmu atjaunošanu un apsaimniekošanu, šajā ziņā sekmējot ekoloģiskās atjaunošanas procesu, kas veicina degradētu vai sabojātu ekosistēmu atjaunošanu.

Programma ietvēra daudzveidīgas prezentācijas no visas pasaules. Tās bija veltītas ekosistēmu atjaunošanai un bija pamats tālākām diskusijām. Tika apspriesti specifiski rīki, tehnikas, izaicinājumi un stratēģijas atjaunojot cilvēka darbības ietekmētas un degradētas ekosistēmas dažādos pasaules kontinentos. Programmu papildināja filmu festivāls, kurš bija veltīts ekoloģiskās atjaunošanas projektiem dažādās pasaules valstīs, ietverot mazus un ievērojami lielus projektus.

Konferences sesijas bija veltītas dažādām ekosistēmām, tajā skaitā mitrājiem, kuri ietver arī purvus. Eksperti no Austrālijas, Indonēzijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas un citām valstīm pastāstīja par savu purvu ekosistēmu atjaunošanas pieredzi. LIFE PeatCarbon projektu pārstāvēja tā vadītāja Dr. Māra Pakalne ar prezentāciju “Purvu atjaunošana klimata pārmaiņu mazināšanai” (Peatland restoration for climate change mitigation). Vairāk ar konferences programmu var iepazīties mājaslapā.

Ekskursijas ir būtiska SER pasaules konferences daļa. Tās veltītas nozīmīgiem ekoloģiskās atjaunošanas projektiem un ietvēra mitrājus, lietus mežus, mežainās savannas, jūras piekrasti, tajā skaitā Kažuarīnas piekrastes rezervātu, par kura atjaunošanas rezultātiem varēja uzzināt ekskursijas laikā. Savukārt, Ličfīldas nacionālais parks ir nozīmīgs ar ūdenskritumiem un tropiskajiem mežiem.

2023. gada 9. oktobrī Līgatnes Kultūras namā tika atklāta foto izstāde "Purvā no -30°C līdz +30°C augi, dzīvnieki un pētnieki", kas izveidota Eiropas Komisijas finansētā LIFE "Wetlands" projekta ietvaros.  
Sudas – Zviedru purvs Gaujas Nacionālajā parkā ir kopīga izpētes teritorija Eiropas Komisijas finansētiem projektiem LIFE "Wetlands" un LIFE "PeatCarbon". Teritorijā tiek turpināti LIFE "Wetlands" projektā iesāktie pastāvīgie veģetācijas un hidroloģiskie novērojumi, sekojot līdzi purva veģetācijas atjaunošanās procesam susināšanas ietekmētajās augstā purva vietās. 
Fotogrāfijās atspoguļoti 22 autoru darbi, ietverot purva ainavas, augu un dzīvnieku fotogrāfijas, kā arī ainas no purvu pētnieku ikdienas, veicot lauka pētījumus. Ir gan attēli no putna lidojuma, parādot Sudas-Zviedru kopskatu ar purva lāmu un ciņu kompleksu, gan arī attēla no purva akačiem, līdz pat augu makro fotogrāfijām. Fotogrāfijas ietver visus gadalaikus - vasaru, ziemu, pavasari un rudeni. Izstādē ir pieejami arī bukleti “Mitrāji Gaujas Nacionālajā parkā”. 
Izstādi visi interesenti varēs apskatīt līdz 3. novembrim. 

Foto: Pēteris Āboliņš un Diāna Nemme 

No 2023. gada 19. līdz 21. septembrim Antverpenē, Beļģijā, notika Eiropas kūdrāju konference "Power to the Peatlands", saukta arī par Eiropas kūdrāju simpoziju. Konferenci organizēja Natuurpunt, Antverpenes Universitāte un Interreg Care-Peat un ADMIRE projektu partneri sadarbībā ar Society for Ecological Restoration Eiropas nodaļu, International Mire Conservation Group un Wetlands International. Konferencē piedalījās vairāk nekā 500 purvu entuziastu, kuri uzstājās ar 160 mutiskiem un 80 stenda referātiem, tostarp LIFE PeatCarbon projekta dalībnieces Sari Juutinen no FMI prezentāciju (Monitoring the effects of Peatland restoration on Greenhouse gas exchange in two forestry drenated fens in northern Finland), Aino Korrensalo no LUKE (Peat respiration in drained peatland forests under differenting tree harvest regimes), Leticia Jurema no NABU (Supporting evidence - based policy development through open data portals) un Pēteris Āboliņš no Latvijas Universitātes (Peatland restoration for climate change mitigation).

Divu dienu konferences laikā notika vairākas sesijas un semināri, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta purvu atjaunošanas un saglabāšanas zinātniskajiem, politiskajiem un pārvaldības aspektiem. Galvenās lekcijas atklāja attieksmes maiņu; purvi vairs netiek uzskatīti par bezvērtīgu tuksnesi, bet gan par vērtīgām ekosistēmām ar daudzveidīgām vērtībām, tostarp bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu. Galvenajās prezentācijās un diskusijās tika uzsvērta arī nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības starp pētniekiem, vietējām kopienām purvu tuvumā un lēmumu pieņēmējiem. Paludifair bija paludikultūras produktu, piemēram, plātņu un izolācijas materiālu, kas izgatavoti no mitrāju zālēm, demonstrācija. Trešajā sanāksmes dienā vairākas ekskursijas piedāvāja iespēju apmeklēt neskartas un pārmitrinātas mitrāju vietas, kā arī paludikultūras vietu. Tostarp tika apmeklēta atjaunota mitrāju vieta pie Collse ūdensdzirnavām Eindhovenā, kas redzama Vinsenta van Goga 1884. gada gleznā.

Foto: Zane Sporāne

2023. gada 29. septembrī LIFE PeatCarbon projekta vecākā eksperte Līga Strazdiņa un sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Nemme piedalījās Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā ”Zinātnieku naktī” LU “Dabas mājā”. Projekta komandai pievienojās arī LU Botāniskā dārza pārstāve, botānikas laboratorijas vadītāja Lauma Ķeire. Pasākums ”Zinātnieku nakts” Latvijā notiek Eiropas Komisijas iniciētā pasākuma "Eiropas Zinātnieku nakts" laikā katru gadu septembra pēdējā piektdienā. Tā mērķis ir tuvināt zinātnisko pētniecību sabiedrībai, veicinot īpaši jauniešu interesi par zinātni un tās lomu cilvēka ikdienas dzīvē. Sīkāk ar ”Zinātnieku nakts” programmu var iepazīties šeit.

”Zinātnieku nakts” apmeklētāji tika iepazīstināti ar LIFE PeatCarbon projektu, purvu aizsardzības un atjaunošanas nozīmīgumu, kā arī ar dabas liegumā “Melnā ezera purvs” ievāktajiem augiem: dzērvenēm, rasenēm, vaivariņiem, staipekņiem, spilvēm u.c. Pasākuma norises vietā raidītas filmas par purvu atjaunošanas projektiem. 

Īpaši tika izcelti sfagni (Sphagnum), kas ir daudzgadīgas sūnas ar pušķos izvietotiem zariem un slaidu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst, tā veidojot kūdru. Pateicoties unikālai lapas šūnu uzbūvei, sfagni spēj uzsūkt lielu ūdens daudzumu, tādējādi uzturot stabilu hidroloģisko režīmu pārmitrās vietās un veidojot purvus. Sūnas apmeklētāji varēja aplūkot ar mikroskopu, paši noteikt, cik daudz ūdens sfagni spēj sevī uzturēt, kā arī salīdzināt dažādās vidēs augošu sugu morfoloģiskās atšķirības. Visvairāk jautājumu no apmeklētājiem tika saņemts par sfagnu vairošanos un vislielākais izbrīns bija par sfagnu augšanas lēnumu un to, ka sūnām nav sakņu. 

Augi un sūnas, kas Zinātnieku naktī demonstrēti apmeklētājiem, pēc pasākuma nonāks LU Botāniskajā dārzā eksperimentālajā audzēšanas dobē. LIFE PeatCarbon projektā tiks ierīkota jauna purva augu ekspozīcija, un dārznieki jau šobrīd sāk apgūt prasmes, kā augu sugas pārstādīt un uzturēt mākslīgos apstākļos.  

Foto: Diāna Nemme, Lauma Ķeire

2023. gada 6. septembrī Helsinkos norisinājās seminārs, kura laikā pārstāvji no Somijas meteoroloģijas institūta (FMI) un LUKE tikās ar nacionālās siltumnīcas efekta gāzu (SEG) inventarizācijas īstenotājiem.  

Seminārā tika aplūkota Somijas Statistikas pārvaldes un LUKE SEG inventarizācijas sastādītāju metodoloģija, kā arī Somijas meteoroloģijas institūta dažādās modelēšanas pieejas, kas saistītas ar nacionālajām SEG uzskaitēm, meklējot labākos no variantiem. 

Sadarbība ar SEG inventarizācijas īstenotājiem jau ir vainagojusies ar zinātnisko rakstu (Tenkanen et al., 2024, www.mdpi.com/2072-4292/16/1/124), kurā tiek aprakstīti LIFE PeatCarbon projektā izmantotie modelēšanas rīki, pamatojoties uz atmosfēras izpēti lai noteiktu dabiskās zemes izmantošanas izmaiņas, un tām atbilstošās metāna emisijas, salīdzinot tās ar Somijas nacionālās inventarizācijas rezultātiem.  

Tika konstatēts, ka meži ar retu koku segumu, kuri ieskauj atklātos kūdrājus, var būt nozīmīgs metāna (CH4) avots. Atšķirībā no neskartajiem kūdrājiem apkārtējie veidošanās procesā esošie meži ir iekļauti Somijas SEG uzskaitē, ja audzes blīvums ir pietiekami augsts, lai atbilstu meža zemei izmantotajiem kritērijiem. Tāpēc pašreizējā Somijas nacionālā SEG emisiju uzskaite var par zemu novērtēt CH4 emisijas no meža organiskajām augsnēm, kuras ieskauj atklātos kūdrājus, lai gan ir nepieciešama plašāka analīze un dati, lai to pārbaudītu. Tāpēc ļoti svarīgi ir arī izstrādāt un kalibrēt ekosistēmu procesu modeļus, lai labāk simulētu  kūdrāju mežu veidošanās siltumnīcas efekta gāzu budžetus. 

Iegūtos datus pētnieki analizē pašreizējā aukstajā 2023. – 2024. gada ziemas sezonā, kurai raksturīga bieza sniega segu, kas savukārt aizsargā kūdrāju ekosistēmas no aukstajām ziemas temperatūrām.  

2024. gada ziemas nobeigumā vai agrā pavasarī, kad gaisa temperatūra nodrošinās labus apstākļus praktiskiem atjaunošanas darbiem, Matorovansuo purvā sāksies daļas  koku  novākšana.  

Foto: Sari Juutinen, publicitātes foto

Purvi ir ievērojama Latvijas dabas bagātība. Tā ir dzīvesvieta retiem un aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem. Purviem ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, oglekļa apritē un klimata regulēšanā. Domājot par purvu aizsardzību, 2023. gada 4. septembrī notika LIFE PeatCarbon projekta sanāksme, kurā piedalījās  SIA "Rīgas meži" pārstāvji un projekta eksperti no Latvijas Universitātes, kopā 12 dalībnieki. Savukārt, 7. septembrī notika sanāksme ar A/S “Latvijas valsts meži” pārstāvjiem, piedaloties 18 dalībniekiem.   

Sanāksmes bija veltītas Cenas tīreļa un Lielā Pelečāres purvos plānotajiem LIFE projekta pasākumiem. Purvu eksperte no Latvijas Universitātes Dr. biol. Līga Strazdiņa pastāstīja par  Hidroloģiskā režīma atjaunošanas plāna izstrādes gaitu dabas liegumam “Cenas tīrelis” un “Lielais Pelečāres purvs”. Ziņojumos tika uzsvērta šo purvu nozīme zinātnisko pētījumu aspektā, ja tajā veikti ilgstoši pastāvīgie ūdens līmeņa un veģetācijas monitoringa novērojumi, kas ir unikāli Latvijas mērogā. Tāpat tika norādītas dabas vērtības (ES nozīmes biotopi, retas un aizsargājamas augu sugas), kas dabas liegumam piešķir nacionālas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu, uzskaitītas vairākas pazīmes, kas norāda uz purva degradēšanos nosusināšanas rezultātā un nepieciešamību veikt atjaunošanas pasākumus. Latvijas Universitātes ģeologs Dr.geol. Andis Kalvāns pastāstīja par plānotajiem hidroloģiskā režīma atjaunošanas un monitoringa pasākumiem Cenas tīrelī un Lielajā Pelečāres purvā. Visbeidzot, Latvijas Universitātes eksperts modelēšanā Uldis Bethers iepazīstināja klātesošos ar hidroģeoloģiskā modeļa izstrādes gaitu Cenas tīrelim, bet par modelēšanas rezultātiem Lielajam Pelečāres purvam pastāstīja Andis Kalvāns. 

Noslēdzoties prezentācijām, norisinājās visu iesaistīto pušu diskusija par plānotajiem projekta pasākumiem tā lai neietekmētu apkārtējās teritorijas, lauksaimniecības un meža zemes, kā arī apdzīvotās vietas, pārrunāti  plānotie riski un ieguvumi. Tika apspriests jau projekta ietvaros paveiktais, kā arī turpmākās LIFE projekta sadarbības iespējas ar SIA “Rīgas meži” un A/S “Latvijas valsts meži”.   

Pēc sanāksmes, kura bija veltīta Lielajam Pelečāres purvam, projekta eksperti devās uz šī purva pastāvīgo novērojumu vietu, kurā tiek veikti purva veģetācijas, hidroloģijas un siltumnīcas efekta gāzu pastāvīgie novērojumi gan purva dabiskajā, gan susināšanas ietekmētajā daļā. 

Foto: Māra Pakalne, Diāna Nemme, Līga Strazdiņa

2023. gada jūnijā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes speciālisti ierīkoja pirmos 8 pastāvīgos LIFE PeatCarbon projekta ūdens līmeņa novērošanas punktus Cenas tīrelī. No tiem 5 punktos jau ir uzstādītas automātiskas zondes ūdens līmeņa mērījumiem vienu reizi stundā. Monitoring programma ietver gan būtiski degradētas augstā purva teritorijas, gan arī dabisku purvu – susināšanas maz ietekmētas teritorijas. Ūdens līmeņa sezonālo svārstību analīze pirms un pēc purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbu veikšanas ļaus novērtēt darbu efektivitāti. Novērojumi ietver arī ūdens teces caurplūduma mērījumus, kas ļaus novērtēt kā atjaunošanas darbi ietekmēs purva ūdens noteces apjomu, sezonalitāti.

Šinī pētījuma posmā ūdens līmeņa novērojumu punkti tika ierīkoti Cenas tīreļa daļā, kur tiks veikti dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi LIFE PeatCarbon projekta ietvaros. Vēlāk, 2023. gada nogalē plānots ierīkot papildus novērojumu punktus, tajā skaitā arī teritorijās, kur hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumi īstenoti 2007.gadā uzsāktā LIFE MIRES (LIFE04 NAT/LV/000196) projekta ietvaros. Šie novērojumu, kopā ar veģetācijas pētījumiem ļaus novērtēt agrāk veikto pasākumu ietekmi. Tas dos iespēju uzlobot citu degradēto augsto purvu atjaunošanas darbu plānošanu nākotnē.

Ūdens līmeņa novērojumi būs būtisks datu avots Cenas tīreļa hidroloģiskā modeļa kalibrācijai. Modeļa kalibrācija ir modeļa parametru, piemēram nogulumu ūdens filtrācijas īpašības, tiek pielāgotas tā, lai modelis maksimāli precīzi atspoguļo dabā novēroto. Purva hidroloģiskā režīma modeli izstrādās LU Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieki.

Ūdens līmenis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka purva ekosistēmas attīstību un siltumnīcas efekta gāzu (CO2 un CH4) emisijas no purva kūdrainās augsnes. Hidroloģiskā režīma atjaunošanas mērķis ir novērst kūdras noārdīšanos, ko izraisīja mākslīga gruntsūdens līmeņa pazemināšana, ierīkojot purva nosusināšanas sistēmas pagājušajā gadsimtā. Dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošana veicinās purva ekosistēmas atjaunošanos un oglekļa uzkrāšanu, veidojoties kūdrai. Tādējādi tiks veicināta ES un Latvijas klimat-neitralitātes mērķu sasniegšana.

Foto: Andis Kalvāns, Māra Pakalne

2023. gada jūnija nogalē divu dienu ekspedīcijā dabas liegumā “Lielais Pelečāres purvs” Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu fakultātes speciālisti ierīkoja 16 jaunus ūdens līmeņa novērojumu punktus. No tiem 14 punktos jau ir uzstādītas automātiskās zondes ūdens līmeņa mērījumiem reizi stundā. Novērojumi ietver arī Melnupītes caurplūduma mērījumus netālu no dabas lieguma robežas, kā arī purvā esošā Deguma ezera ūdens līmeņa mērījumus Šī gada nogalē tiek plānots ierīkot vēl 20 novērojumu punktus.

Lielā Pelečāres purva teritorijā vēsturiski ir ierīkotas vairākas susināšanas grāvju sistēmas. Piemēram, par mēģinājumiem pazemināt purvā esošā Deguma ezera līmeni liecina grāvji, kas to sasniedz no trim pusēm. No tiem, mūsdienās faktiski funkcionē tikai viens – Ezera grāvis – kas, domājams, ir mākslīgi padziļināta dabiska ūdens noteka, Ūšas (Ošas) labā krasta pieteka.

Domājams, ka mēģinājumi nosusināt Lielo Pelečāres purvu beidzās pagājušā gadsimta 70-tajos gados, kad teritorija tika aizsargāta kā dzērvenāju liegums. Tomēr līdz tam izveidoto grāvju sistēmu negatīvā ietekme turpinās arī mūsdienās. Strauja nokrišņu ūdens aizplūšana no augstā purva teritorijas pa grāvju tīklu veicina ģeoloģiskajā pagātnē uzkrātās kūdras noārdīšanos, purva raksturīgās veģetācijas izsušanu un teritorijas apmežošanos. LIFE PeatCarbon projekta ietvaros tiks veikti pasākumi purvam raksturīgā dabiskā mitruma režīma atjaunošanai. Tas novērsīs tālāku kūdras noārdīšanos un siltumnīcas efekta gāzu emisiju no susināšanas skartajām teritorijām. Tā vietā ir plānots, ka teritorijās ar atjaunotu dabisko mitruma režīmu, atsāksies kūdras veidošanas un CO2 uzņemšana no atmosfēras un ilgtermiņa noglabāšana. Tādējādi tiks veicināta Eiropas Savienības un Latvijas klimata neitralitātes mērķu sasniegšana.

Foto: Andis Kalvāns, Māra Pakalne

Katru gadu 2. jūnijā tiek atzīmēta Pasaules Purvu diena. Starptautiskās Kūdrāju biedrības 2019. gada rudenī ierosināja svinēt šo dienu, kuras mērķis ir uzsvērt purvu ekosistēmu nozīmi un funkcijas. Mēs, LIFE PeatCarbon projekta komanda, vēlamies parādīt, ka purvi nav tikai milzīgi oglekļa krājumi, ūdenssaimniecības sistēmas un daudzveidīgi biotopi. Purvi parāda dabas skaistumu, kā arī tie ir atpūtas un atjaunošanās vietas cilvēkiem un dzīvniekiem. 

Aicinām jūs veltīt brīdi un apskatīt zemāk redzamos purvu attēlus, kā arī doties pastaigā pa kādu no daudzajām Latvijas purvu takām. 

Foto: Māra Pakalne

2023. gada 23. maijā Pallaso reģionā (Somijā) sākās vasaras monitoringa sezona. Sniegs nokusa tikai nedēļu iepriekš, un pirmie zaļie dzinumi purvos jau ir redzami. Ainava šopavasar ir ārkārtīgi mitra, par ko liecina vēsturiskie plūdi tuvējā Tornio upes ielejā. Purvu daļās, kuras mazāk ir ietekmējusi susināšana, zeme ir neizbrienama pat ar gumijas zābakiem. Tomēr, nosusinātajās purvu vietās grāvji ir pilni ar tekošu ūdeni un ātrāk izmaina ainavu, kas pasvītro susināšanas ietekmi uz purva ekoloģiju.  

Välisuo un Matorovansuo purvos atjaunošanas darbi notiks nākamajā ziemā, un tie ietvers šo meliorācijas grāvju bloķēšanu un aizpildīšanu. Šā gada monitoringa pasākumi ir īpaši svarīgi, un tie ir purva pirms atjaunošanas atskaites punkts, pēc kura mēs varam novērtēt pasākumu ietekmi uz ekoloģiju, hidroloģiju un siltumnīcefekta gāzu emisijām. Sezona sākās ar pagājušo vasaru izveidoto mērījumu vietu pārbaudi un pielāgošanu. Projekta eksperte Inka Mella veic sezonas siltumnīcefekta gāzu mērījumu pirmo kārtu Välisuo un Matorovansuo purvos un ievāc ūdens paraugus turpmākām analīzēm. Tika uzsākti arī sfagnu (Sphagnum sp) augšanas ātruma mērījumi. Sfagniem ir svarīga loma purvu oglekļa uzkrāšanā.  

Foto: Inka Mella and Jack Chapman 

Laikā no 2023. gada 21.-25. maijam Romā, Itālijā norisinājās 31. Eiropas veģetācijas izpētes projekta starptautiskā konference, kurā LIFE PeatCarbon projektu pārstāvēja projekta vadītāja Māra Pakalne. Plašāka informācija par konferences gaitu pieejama mājas lapā . Konferencē tikai pārstāvētas ne tikai Eiropas valstis, bet arī ASV un Japāna.

Par purvu izpēti, aizsardzību un pastāvīgajiem novērojumiem tika diskutēts pie stenda ziņojuma ar purvu ekspertiem no Ukrainas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Polijas, Lietuvas un citām valsīm, kā arī domāts par sadarbības iespējām purvu veģetācijas attālajā izpētē.

Konferences prezentācijas par veģetācijas izmaiņām klimata pārmaiņu kontekstā ir aktuālas arī LIFE PeatCarbon projekta pasākumu īstenošanā. Tika uzsvērta atkārtotu un salīdzinošu veģetācijas pētījumu nozīme. Konferences programma un tēžu krājums pieejami šeit .

Konferences noslēgumā bija iespēja iepazīt Itālijas dabu, dodoties ekskursijā uz ozolu mežiem, strautiem, avotiem un ūdenskritumiem. Avotos pie ūdenskrituma tika konstatēts Latvijā īpaši rets augs – milzu kosa Equisetum telmatea.

Foto: Lauma Ķeire, Māra Pakalne

Jautājumi par purvu lomu aizsardzību, apsaimniekošanu un to lomu oglekļa uzkrāšanā kļūst arvien aktuālāki daudzās Eiropas valstīs un ārpus tās robežām. Par to liecina 2023. gada 17. maijā organizētā Starptautiskā konference Londonā. Tajā piedalījās purvu eksperti ne tikai no Lielbritānijas, bet arī Īrijas, Vācijas, Indonēzijas, Kongo, Kenijas un Peru. Latviju ar stenda ziņojumu pārstāvēja LIFE projekta vadītāja Māra Pakalne, stāstot par LIFE PeatCarbon projektu un tā pasākumiem. Diskusijās tika apspriesti jautājumi par purvu izpēti, aizsardzību un apsaimniekošanu, un tam nepieciešamo finansējumu.

Foto: Māra Pakalne

2023. gada 15. maijā Eiropas Komisijas LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekta “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu mazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” ietvaros, Mārupes novada pašvaldībā norisinājās Mārupes novada pašvaldības pārstāvju, LIFE PeatCarbon projekta un to sadarbības partneru pārstāvju sanāksme. Kopā piedalījās 17 dalībnieki. 

Atklājot sanāksmi, LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne pastāstīja par LIFE PeatCarbon projektu un projekta pasākumiem Cenas tīrelī. Pēc tam uzstājās Latvijas Universitātes ģeologs Andis Kalvāns ar informāciju par hidroģeoloģiskajiem pētījumiem Cenas tīreļa dabas liegumā. Noslēgumā uzstājās LIFE PeatCarbon sadarbības partneris Igors Semjonovs no EthnoExpert ar prezentāciju “Sabiedrības iesaiste LIFE Peatcarbon projekta pasākumu īstenošanā".  

Sanāksmes laikā, kā arī tās noslēguma daļā, norisinājās visu iesaistīto pušu diskusijas par pastāvīgajiem novērojumiem, purvu apsaimniekošanas metodēm un rezultātiem, kā arī tika pārrunātas sadarbības iespējas un projekta darbi Cenas tīrelī.   

Foto: Diāna Nemme 

Pasaulē ir izveidojusies situācija, ka arvien aktuālāks kļūst jautājums par klimata pārmaiņām, un līdz ar to purvu lomu šo pārmaiņu mazināšanā. Lai risinātu šos jautājumus no 2023. gada 26. līdz 28. aprīlim Berlīnē norisinājās Eiropas Komisijas organizēta sanāksme, kura bija veltīta jautājumiem saistībā ar purvu aizsardzību un apsaimniekošanu. Tajā piedalījās LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne un sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Nemme. 

Eiropas Savienība ir otra lielākā siltumnīcas efekta gāžu izraisītāja no degradētajiem purviem. 7% no  visām ES emisijām rodas no nosusinātajiem purviem, kas tiek izmantoti lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.   

Sanāksmes pirmajā dienā projekta vadītāja Māra Pakalne uzstājās ar prezentāciju par LIFE PeatCarbon projektu. Sanāksmē kopā tika pārstāvēti 23 LIFE un 2 Interreg projekti, un tajā klātienē piedalījās vairāk kā 85 dalībnieki, neklātienē apmēram 200 dalībnieki, kopā no vairāk kā 16 Eiropas valstīm. Sanāksmes pirmā diena ietvēra Eiropas Komisijas ekspertu un LIFE projektu prezentācijas, kurās tika sniegta nozīmīga informācija par šo projektu uzdevumiem un rezultātiem. Pilnu ierakstu var noskatīties šeit .

Sanāksmes otrajā dienā sanāksmes dalībnieki piedalījās dažādās darba grupās par “Kūdrāju biotopu atjaunošana”, “Kūdrāji, zemes izmantošana un oglekļa uzkrāšanās”, Kūdrāju atjaunošana un klimata pārmaiņu mazināšana”, “Kūdrāju atjaunošana Eiropas Savienībā un tā finansēšana”, kas visu dienu norisinājās paralēli četrās dažādās telpās.  Interesenti varēja uzzināt par dalībnieku pārstāvētajiem LIFE projektiem. Arī LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne un sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Nemme iepazīstināja interesentus ar LIFE PeatCarbon projektu, tā uzdevumiem un pasākumiem. Tika izveidoti nozīmīgi kontakti tālākai sadarbībai ar Dānijas kolēģiem. 

Trešajā dienā visi dalībnieki devās ekskursijā uz aizsargājamo dabas teritoriju Barnim dabas parku Bīzentāles apkārtnē, kur tika iepazīstināti ar LIFE Peat Restore projekta purvu atjaunošanas metodēm un pieredzi. 

Foto: Diāna Nemme

2023. gada 12. un 19. aprīlī eksperti no Latvijas Universitātes, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, Vides risinājumu institūta un SIA “AGS sistēmas” Eiropas Komisijas LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekta “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu mazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” ietvaros, devās uz trijām projekta vietām - eksperīcijās uz Sudas-Zviedru purvu, Melnā ezera purvu un Cenas tīreli. 

Konsultējoties un apsverot visus apstākļus, eksperti katrā projekta vietā atzīmēja 3 pastāvīgo novērojumu punktus, kur plānots veikt siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju mērījumus, ierīkot purva ūdens līmeņa novērošanas punktus un pastāvīgos veģetācijas monitoringa parauglaukumus. 

Tāpat kā citās projekta vietās, arī šajās mērķis ir izvērtēt situāciju pirms purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbu uzsākšanas, lai pēc šo darbu veikšanas varētu sekot līdzi purva veģetācijas, ūdens līmeņa un SEG emisiju izmaiņām.  

Foto: Diāna Nemme 

Eiropas Komisijas LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekta “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu mazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” ietvaros 2023. gada 4. un 5. aprīlī eksperti no Latvijas Universitātes, Vides risinājumu institūta, SIA “AGS sistēmas” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” devās zinātniskajās ekspedīcijās uz divām projekta vietām Latvijā - Lielo Pelečāres purvu un Cenas tīreli. 

Neskatoties uz atkusni un pārplūdušajām purva daļām, gan Lielajā Pelečāres purvā, gan arī Cenas tīrelī eksperti, rūpīgi apsverot visus apstākļus, atzīmēja kopā 6 pastāvīgo novērojumu punktus, kur plānots veikt siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju mērījumus, ierīkot purva ūdens līmeņa novērošanas punktus un pastāvīgos veģetācijas monitoringa parauglaukumus. Mērķis - izvērtēt situāciju pirms purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbu uzsākšanas, lai pēc šo darbu veikšanas varētu sekot līdzi purva veģetācijas, ūdens līmeņa un SEG emisiju izmaiņām. 

Papildus vienkopus izvietotajiem SEG mērījumu punktiem, abos purvos tiks izvietoti 48 pastāvīgie ūdens līmeņa mērījumu punkti. Iegūtie novērojumu dati raksturos ūdens režīma izmaiņas pēc purvu hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbiem purva daļās ar atšķirīgu veģetāciju, reljefu un ģeoloģisko uzbūvi. Augu sugu sastāva izmaiņu novērtēšanai gan purva dabiskajā daļā, gan ietekmētajās un atjaunotajās vietās ierīkos veģetācijas monitoringa parauglaukumus. Augi ir vieni no pirmajiem indikatoriem, kas reaģē uz purva hidroloģiskā stāvokļa izmaiņām. Tādēļ purvu pētījumos veģetācijas raksturojums palīdz novērtēt nosusināšanas ietekmes intensitāti un arī atjaunošanas darbu sekmes. 

Iegūtie dati tiks izmantoti arī Hidroloģiskā režīma atjaunošanas plānu izstrādē, attālajā izpētē balstītas SEG novērtēšanas metodes verificēšanai, kā arī hidroģeoloģiskā modeļa un ekosistēmu modeļa izveidē. 

Foto: Rūta Abaja, Diāna Nemme

No 2023. gada 28. marta līdz 30. martam Helsinkos norisinājās LIFE PeatCarbon monitoringa  ekspertu sanāksme. Tajā piedalījās dalībnieki no Latvijas, Vācijas, Dānijas un Somijas ar mērķi saskaņot purvu monitoringa metodoloģiju Latvijā un Somijā. Siltumnīcefekta gāzu, veģetācijas, attālās izpētes un hidroloģijas monitoringa eksperti trīs dienu laikā lieliskā, sirsnīgā un draudzīgā gaisotnē aktīvi diskutējot, nonāca pie kopīgiem noderīgiem secinājumiem, kas saistīti ar lauka novērojumiem un to analīzi.  

Sanāksmes noslēguma dienā dalībnieki apmeklēja Tervalamminsuo un Lettosuo purvu lauka mērījumu vietas Somijas dienvidrietumos, kur atrodas vieni no vecākajiem un dziļākajiem Somijas purviem.  Tervalamminsuo purvā dalībnieki varēja uzzināt par boreālo barības vielām nabadzīgo augsto purvu raksturīgo veģetāciju un siltumnīcas efekta gāzu mērījumiem, kas tiek veikti ar mikrometeoroloģisko Edija kovariences un kameru metodi. Mitrā, barības vielām bagātā purva kompleksa malas, kurās dominē egles, tika atjaunotas pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šeit uzskatāmi  varēja novērot veģetācijas attīstību pēc atjaunošanas pasākumu veikšanas.  

Tika apmeklēta arī Lettosuo purva lauka eksperimentālā mežsaimniecība nosusinātā, ar eglēm apaugušā kūdrājā, kur kopš 2009. gada tiek mērīti dažādi apsaimniekošanas varianti, tostarp pastāvīgi mežsaimnieciskie darbi, un to ietekme uz siltumnīcefekta gāzu plūsmām un oglekļa krājumiem. Pastāvīgā meža apsaimniekošana, kad tiek veidota nevienmērīgu koku audžu struktūru un vājinātas gruntsūdens līmeņa svārstības, pašlaik tiek intensīvi pētīta kā ilgtspējīgāka alternatīva pašreizējai meliorācijas un izcirtumu praksei. 

Foto: Māra Pakalne, Tuula Aalto

Eiropas Komisijas LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekta “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu mazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” ietvaros, 2023. gada 28. februārī plkst. 11:30 tiešsaistē notika LIFE PeatCarbon projekta Zinātniskās grupas sanāksme, kurā piedalījās 26 dalībnieki no 13 organizācijām. Sanāksmi atklāja LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne. Kā pirmajam vārds tika dots Hannu Marttila no Oulu Universitātes ar prezentāciju “Purvu hidroģeoloģisko pētījumu un modelēšanas pieredze Somijā".  Pēc tam  Sari Juutinen no Somijas Meteoroloģijas Institūta pastāstīja par “Siltumnīcas efekta gāzu emisiju monitoringu Somijā". Kā trešais uzstājās Andis Lazdiņš no LVMI “Silava" ar prezentāciju “Siltumnīcas efekta gāzu emisiju monitoringa pieredze Latvijā”. Nākamajam vārds tika dots Latvijas Universitātes ģeologam Andis Kalvāns, kurš iepazīstināja klātesošos ar “Purvu hidroģeoloģiskajiem pētījumiem Latvijā” (Andis Kalvāns, Aija Dēliņa, Kondrāts Popovs). Pēc tam Latvijas Universitātes eksperts modelēšanā Uldis Bethers pastāstīja  par “Purvu ekosistēmu hidroģeoloģiskā modeļa izstrādi Latvijā” (Uldis Bethers, Andrejs Timuhins un Juris Seņņikovs).  Noslēgumā uzstājās Rūta Abaja no “Vides risinājumu institūta” par tēmu “Dalīšanās pieredzē par attālo izpēti” (Rūta Abaja, Dainis Jakovels). 

Sanāksmes nobeigumā sekoja diskusijas daļa, kā arī dalībnieki uzdeva sev interesējošos jautājumus  saistībā ar redzētajām prezentācijām. 

Foto: Māra Pakalne, Diāna Nemme

2023. gada 28. februārī plkst. 10:00 Eiropas Komisijas LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekta “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu mazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” ietvaros norisinājās LIFE PeatCarbon projekta pirmā Konsultatīvās padomes tiešsaistes sanāksme, kurā piedalījās 31 dalībnieks no 16  organizācijām. 

Sanāksmi atklāja LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Dr. Māra Pakalne, pastāstot par projekta pasākumiem prezentācijā “Pārskats par LIFE PeatCarbon projekta pasākumiem Latvijā”. Kā otrā uzstājās  Somijas LIFE PeatCarbon projekta nacionālā koordinatore Dr. Tuula Alto ar prezentāciju “LIFE Peatcarbon projekta pasākumi Somijā”. Leticia Jurema no NABU pastāstīja par “Projekta komunikācijas aktivitātēm”. Noslēgumā bija Santu Kareksela (Metsähallitus) prezentācija “Purvu atjaunošana Somijā”. 

Sanāksmes noslēgumā tika uzdoti jautājumi, kā arī pārrunātas aktuālās problēmas.  

Foto: Diāna Nemme

Eiropas Komisijas LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekta “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu mazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” ietvaros, 2023. gada 20. februārī norisinājās AS “Latvijas valsts meži”, LIFE PeatCarbon projekta un to sadarbības partneru pārstāvju sanāksme. Sanāksmē piedalījās 16 dalībnieki un to atklāja Laila Šica (LVM Korporatīvā plānošanas daļa). Kā pirmā uzstājās LIFE PeatCarbon vadītāja Māra Pakalne ar prezentāciju “Pārskats par LIFE PeatCarbon projekta pasākumiem Lielajā Pelečāres purvā”. Tad ģeologs Andis Kalvāns dalījās ar prezentāciju “Informācija par hidroģeoloģiskajiem pētījumiem Lielajā Pelečāres purvā” (Andis Kalvāns, Aija Dēliņa, Konrāds Popovs). Kā trešais eksperts modelēšanā Uldis Bethers prezentēja “Hidroģeoloģiskā modeļa izstrādes gaita Lielajam Pelečāres purvam" (Uldis Bethers, Andrejs Timuhins, Juris Seņņikovs). Pēc tam ilgtspējas attīstības eksperts Igors Semjonovs (EthnoExpert) iepazīstināja klātesošos ar prezentāciju “Sabiedrības iesaiste LIFE PeatCarbon projekta pasākumu īstenošana”. 

Sanāksmes nobeigumā sekoja diskusija, kurā LVM pārstāvji izrādīja interesi par Lielā Pelečāres purva plānu un modeļu izstrādi, tika pārrunāta projekta ietekmējamā platība un apspriesta turpmākā sadarbība. 

Foto: Diāna Nemme

2023. gada 14. februārī Eiropas Komisijas LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekta “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu mazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” ietvaros, norisinājās SIA "Rīgas meži", LIFE PeatCarbon projekta un to sadarbības partneru pārstāvju sanāksme. Kopā piedalījās 14 dalībnieki.

Atklājot sanāksmi, LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne pastāstīja par LIFE PeatCarbon projekta pasākumiem divās projekta teritorijās - Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā. Kā otrais uzstājās Latvijas Universitātes ģeologs Andis Kalvāns ar informāciju par hidroģeoloģiskajiem pētījumiem Cenas tīreļa dabas liegumā. Pēc tam Latvijas Universitātes eksperts modelēšanā Uldis Bethers iepazīstināja klātesošos ar prezentāciju “Hidroloģiskā modeļa izstrādes gaita Cenas tīrelim” (Uldis Bethers, Andrejs Timuhins un Juris Seņņikovs). Kā ceturtais uzstājās LIFE PeatCarbon sadarbības partneris Igors Semjonovs no EthnoExpert ar prezentāciju “Sabiedrības iesaiste LIFE Peatcarbon projekta pasākumu īstenošanā". 

Noslēdzoties prezentācijām, norisinājās visu iesaistīto pušu diskusija, kā arī tika pārrunātas sadarbības iespējas un projekta darbi Melnā ezera purvā un Cenas tīrelī.  

Foto: Diāna Nemme

2023. gada 8. februārī LU Botāniskā dārza Lektorijā norisinājās 81. Latvijas Universitātes starptautiskā zinātniskā konference. LIFE PeatCarbon vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne uzstājās ar prezentāciju "Purva izpēte un aizsardzība klimata pārmaiņu mazināšanai" (Māra Pakalne, Andis Kalvāns, Aija Dēliņa, Konrāds Popovs), iepazīstinot konferences dalībniekus arī ar paveikto LIFE PeatCarbon projektā, izceļot līdz šim padarīto Cenas tīreļa purvā un Lielajā Pelečāres purvā.

Foto: Diāna Nemme

Laikā no 2. februāra līdz 3. februārim LIFE PeatCarbon projekta ievaros Latvijas Universitātes eksperti un projekta sadarbības partnera pārstāvis no “AGS sistēmas”, devās zinātniskajā ekspedīcijā uz Lielo Pelečāres purvu, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija un viena no 4 projekta vietām Latvijā. Neskatoties uz sniegotajiem ziemas apstākļiem, un vietumis applūdušām purva daļām, abas dienas norisinājās lauku darbi. Tika apsekotas grāvju sistēmas, kuras negatīvi ietekmē šo purva ekosistēmu. Mērķis bija precizēt purva apsaimniekošanas teritorijas, kurās paredzēts stabilizēt hidroloģisko režīmu, kā arī noteikt hidroloģiskā, veģetācijas un siltumnīcas efekta gāzu monitoringa vietas. Tika izvērtēts grāvju stāvoklis (dziļums, platums, grāvju gultne). Pētījumi veikti Lielā Pelečāres purva ZR un DR daļās.

Foto: Diāna Nemme

2023. gada 31. janvārī Ogres tehnikumā atklāta foto izstāde "Purvā no -30°C līdz +30°C augi, dzīvnieki un pētnieki". Tā izveidota Eiropas Komisijas finansētā LIFE "Wetlands" projekta ietvaros. Starp citu, pavisam drīz, 2. februārī, tiek svinēta Pasaules Mitrāju diena.

Eiropas Komisijas finansētiem projektiem LIFE "Wetlands" un LIFE "PeatCarbon" projektam ir kopīga izpētes teritorija - Sudas-Zviedru purvs Gaujas nacionālajā parkā. Teritorijā tiek turpināti LIFE "Wetlands" projektā iesākties pastāvīgie veģetācijas, hidroloģiskie novērojumi, sekojot līdzi purva veģetācijas atjaunošanās procesam susināšanas ietekmētajās augstā purva vietās.

Fotogrāfijās atspoguļoti 22 autoru darbi, ietverot purva ainavas, augu un dzīvnieku fotogrāfijas, kā arī ainas no purvu pētnieku ikdienas, veicot lauka pētījumus. Ir gan attēli no putna lidojuma, parādot Sudas-Zviedru kopskatu ar purva lāmu un ciņu kompleksu, gan arī attēla no purva akačiem, līdz pat augu makro fotogrāfijām. Fotogrāfijas ietver visus gadalaikus - vasaru, ziemu, pavasari un rudeni.

LIFE projektu informatīvie materiāli - bukleti un grāmatas tiek izmantotas skolēnu apmācībā ne tikai latviešu, bet arī angļu valodas stundās.

Izstādi varēs apskatīt līdz 27. februārim.

Foto: Māra Pakalne un Diāna Nemme

2022. gada rudenī eksperti no Somijas Meteoroloģijas institūta (FMI) un Somijas Dabas resursu institūta (LUKE) projekta ietvaros devās uz Matorovansuo un Välisuo purviem Somijā. Darba mērķis bija uzsākt siltumnīcas efekta gāzu (SEG) pastāvīgos novērojumus (monitoringu). Lai būtu vieglāka piekļuve purviem un samazinātos cilvēka ietekme uz veģetāciju, veicot siltumnīcas efekta gāzu mērījumus, monitoringa vietās uzstādītas koka laipas. Tādējādi, eksperti var netraucēti piekļūt purva biotopiem uzstādot ūdens līmeņa mērīšanas akas un datu sensorus, kā arī lai noteiktu augsnes temperatūru un mitruma līmeni. Vietējā speciāliste, Inka Mella, jau šajā rudenī veica pirmos SEG emisiju mērījumus. Aizsākoties snigšanai decembra vidū bija iespējams veikt mērījumus, izmantojot  sniega gradienta metodi. Šī metode nozīmē to, ka CO2, CH4 un N20 emisiju koncentrācija sniega segas paraugos un gaisā tiek noteikta vienlaicīgi mērot sniega segas blīvumu. Pamatojoties uz šo informāciju, var noteikt atmosfēras gāzu difūziju. Mērījumi tiks turpināti katru mēnesi līdz pavasara atkusnim. 

No 2022. gada 29. līdz 30. novembrim Latvijas Universitātes Zinātņu mājā gan klātienē, gan tiešsaitē notika LIFE PeatCarbon projekta ievada pasākums, kurā piedalījās 35 dalībnieki, pārstāvot projekta sadarbības partnerus, kā arī viesi no teritoriju īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Pasākuma mērķis bija informēt sanākmes dalībniekus par projektā paveikto un tālākajiem pasākumiem, tajā skaitā metodoloģiskajiem jautājumiem par plānotajiem pastāvīgajiem novērojumiem, kā arī izskatīt Komunikācijas plānu. Projekta dalībnieki no Somijas meteoroloģijas institūta, Somijas dabas resursu institūta (LUKE), Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “SILAVA”, Oulu Universitātes, Latvijas Universitātes, nodibinājuma “Vides risinājuma institūts” un “AGS sistēmas” apsprieda pasākumus purva atjaunošanai, kā arī metodiku veģetācijas, hidroloģijas un SEG emisiju monitoringam Latvijā un Somijā, kā arī jautājumus, kuri ir saistīti ar hidroģeoloģisko modelēšanu un attālo izpēti. Projektā, kurā piedalās 12 sadarbības partneru atšķirīgu nozaru eksperti būtiska ir savstarpejā sadarbība, kura tiek atsoguļota no Komunikācijas plānā. NABU, EthnoExpert un Latvijas Universitāte ir galvenie sadarbības partneri, kas atbild par komunikācijas pasākumiem. Silkeborg pašvaldība un AMPHI International, kopā ar NABU, Latvijas Universitāti un EthnoExpert, kopīgi nodrošinās projekta rezultātu izplatīšanu, daloties informācijā ar politiķiem, purvu ekspertiem ārpus projekta un ar plašāku sabiedrību. Projekta rezultātu izplatīšana nav viegls uzdevums un tai ir svarīgas izcilas komunikācijas prasmes. Projekta sanāksmes gaitā veiksmīgi tika izveidots komunikācijas tīkls ar projekta dalībniekiem, kas ir būtisks veiksmīgai projekta īstenošanai. Otrā pasākuma dienas pēcpusdienā projekta dalībnieki devās pārgājienā Sudas-Zviedru purvā Gaujas Nacionālajā parkā, kur iepazinās ar LIFE Wetlands projekta augstā purva atjaunošanas rezultātiem. Projekta ietvaros teritorijā paredzēts turpināt pastāvīgos novērojumus un attālo izpēti, kā arī veikt siltumnīcas efekta gāzu mērījumus. Pēc šī pasākuma dalībnieki devās mājās motivēti tālākam darbam. Papildus bildes no pasākuma var atrast projekta sociālajos tīklos un programmu no pasākuma var atrast šeit.

2022. gada 23. novermbrī notika Purvu atjaunošanas un apsaimniekošanas darba grupas tiešsaistes sanāksme, kurā piedalījās purvu ekspertu no vairākām Eiropas valstīm, tajā skaitā Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas un Latvijas, kā arī no organizācijām, kuras piedalās purvu aizsardzībā un apsaimniekošanā, tajā skaitā EUROSITE. Sanāksmē tika pārstāvēti arī atsevišķi projekti, piemēram, Interreg Care-Peat un LIFE Multi-Peat. Tā kā purvu platība Eiropā un pasaulē samazinās nosusināšanas, kūdras ieguves vai mežu izciršanas dēļ, tad aktuāls ir jautājums par to atjaunošanu un siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazinšasanu degradētajās purvu platībās. Sanāksmes gaitā tās dalībnieki dalījās savā pieredzē par purvu apsaimnikiešanu un sadarbību ar zemes īpašniekiem, kas ir īpaši aktuāls jautājums daudzās Eiropas valstīs. LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne tika uzaicināta dalīties šajā sanāksmē ar pieredzi par purvu atjaunošanas rezultātiem Latvijā, daļa no kuriem ir apkopota LIFE Peat Restore projekta Rokasgrāmatā (Best Practice Book for Peatland Restoration and Climate Change Mitigation). Māra Pakalne informēja arī par LIFE PeatCarbon projekta pasākumiem, tajā skaitā Ekosistēmu modeļa izstrādi. Prezentācija ir atrodama šeit. 

2022. gada 14. Novembra raisījumā “Zināmais nezināmajā” Dr. biol. Māra Pakalne pastāstīja par purva ogām - dzērvenēm un lācenēm, kuras rasturīgas augstajiem jeb sūnu purviem. Tomēr, robežjoslā starp purvu un mežu sastop arī zilenes un brūklenes. Lai arī sūnu purvi ir barības vielām nabadzīgi, tie ir piemērota vide ne tikai ogām, bet arī citiem purva augiem. Purva ekosistēmu nereti ietekmē agrāk veiktā susināšana, kuras rezultātā mainās purva hidroloģiskā situācija. Rezultātā, mūsdienās lācenes sastop ievērojami mazāk nekā vairākus gadu desmitus atpakaļ. Stabilzējot purva augiem nepieciešamo mitrumu apstākļus, veidojas labvēlīga vide purva augiem, tajā skaitā ogām. Līdz ar to LIFE PeatCarbon projekta vietās Latvijā un Somijā samazināsies siltumnīcas efekta gāze emisijas un plānotie pasākumi purvu aizsardzībai būs nozīmīgi klimata izmaiņu mazināšanai. Interviju var noklausīties šeit.

Kopā ar pasauli mainās arī tās dabas daudzveidība. Dabas daudzveidība ir sugu skaits konkrētā vietā un to var izmantot kā ekosistēmu veselības indikatoru – jo lielāka daudzveidība, jo veselīgāka ekosistēma. Cilvēka saimnieciskās darbības izraisītā biotopu samazināšanās un izraisītās klimata pārmaiņas veicina  dabas daudzveidības straujas izmaiņas, rosinot veikt jaunus pētījumus. Daugavpils Universitāte LIFE For Species projekta ietvaros 2022.gada 20. un 21. oktobrī rīkoja 11. Starptautisko dabas daudzveidības pētījumu konferenci ar mērķi informēt sabiedrību par jaunākajiem pētījumiem, uzaicinot zinātniekus no daudzām pasaules malām. Tā kā dabas daudzveidība neietver tikai bioloģijas un ķīmijas zināšanas, bet arī politiku un ekonomiku, konference iekļāva dāžādas tēmas, piemēram, Green Liberty pētījums, kurus prezentēja Ronalds Ratfelders, uzsverot, ka par katru iztērēto eiro dabas daudzveidības aizsardzībā tiek iegūti 8-38 eiro. Šādi pētījumi parasti ilgst vairākus gadus, sadarbojoties ziinātniekiem un studentiem. LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne kopā ar sabiedrisko attiecību eksperti Keitu Barisu piedalījās konferencē ar stenda ziņojumu. Savukārt, Māra Pakalne savā prezentācijā dalījās ar pieredzi purvu atjaunošanā un sabiedrības izglītošanā. Plašāka informācija par pasākumu, kā arī prezentācijas atrodamas šeit. 

Laikā no 2022. gada 4. līdz 6. oktobrim  LIFE PeatCarbon projekta darba grupa kopā ar jauno LIFE projektu pārstāvjiem piedalījās Eiropas Komisijas rīkotajā LIFE21 Programmas informatīvajā sanāksmē. Tās mērķis bija iepazīstināt LIFE projektu īstenotājus ar Eiropas Komisijas vadlīnijām LIFE projektu īstenošanā, tajā skaitā ar projektu ieviešanas prasībām, kā arī ar citiem Eiropas LIFE Programmas projektiem. Eiropas Komisijas ekspertu prezentācijas ietvēra informāciju par publicitātes, finanšu pasākumiem un projekta pasākumu ieviešanas monitoringu. Sanāksmes noslēgums bija veltīts jauno LIFE projektu prezentācijām, kurās bija iespēja uzzināt par to plānotajiem pasākumiem, inovācijām un rezultātiem. Tika prezentēti 30 projekti - septiņi par lauksaimniecībuun mežsaimniecību, astoņi infrastruktūras projekti, deviņi projekti saistībā ar zemes un jūras apsaimniekošanas un seši saistībā ar enerģijas nozari. LIFE PeatCarbon tika iekļauts zemes un jūras apsaimniekošanas sadaļā kopā ar citiem līdzīgiem projektiem, tajā skaitā Francijas LIFE RestituO projektu, kurš līdzīgi kā LIFE PeatCarbon projekts ir Klimata Programmas projekts, kas veltīts purvu aizsardzībai un apsaimniekošanai Francijā. Projekta vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne pārstāstīja par LIFE PeatCarbon projekta nozīmīgākajiem pasākumiem, tajā skaitā par Ekosistēmu modeļa izstrādi, kuru plānots pielietot ne tikai projekta dalībvalsīs, bet arī citās Eiropas valstīs, kā arī par savu pieredzi LIFE projektu īstenošanā saistībā ar purvu aizsardzību. LIFE PeatCarbon projekta prezentācija atrodama šeit.